Divvientulība...Hmm, varētu teikt, daram ko varam. Baudam šampānieti, Rafaello, siera bumbiņas (jā, ideāli iet klāt kā uzkoda šampanietim). Saskandinam glāzes, baudam vakaru, aprunājamies, skatamies filmu un baudam viens otra sabiedrību. Fonā skan maza bērna solīši, mantu grabona, un citi trokšņi, kurus rada bērnu spēles. Un mums tas netraucē, Mēs spējam izbaudīt mirkli. Teiksiet tā nav divvientulība - Mēs teiksim - tā ir Mūsu divvientulība...citu mēs atļauties pagaidām nevaram. Mūsu puika ir sācis iet bērnudārzā un mūsu sabiedrība viņam ir kļuvusi vēl svarīgāka - just mūs līdzās. Tāpēc šobrīd, lai arī cik ļoti gribētos izbaudīt vīra klātbūtni, to varu izdarīt vien vakarā, pirms aizmigšanas samīļojot gultā. Uz brīdi izbaudam viens otra siltos apskāvienus un ķermeņa smaržu.
Mūsu patiesais DIVVIENTULĪBAS mirklis ir brīvdienās no plkst. 12-15., kad mūsu dēliņš ir devies pusdienslaiku gulēt. Tad, ja ir ĪSTAIS noskaņojums, baudam tuvību...un šis mirklis ir ''zelta vērtē''!
Lai ienestu attiecībās to īpašo sajūtu, mēs cenšamies katras BRĪVDIENAS (tās ir tās Mūsu kalendāra dienas, kuras cenšamies izmantot kopā būšanai) izbraukt no mājām...baudīt un gūt emocijas visiem kopā. Nevis palikt mājās un sākt kašķi par nenovāktiem traukiem, drēbēm - kas nav atradušas vietu plauktā, par neizslaucītu grīdu. Un ja tiekam līdz tam...viss diena ir sabojāta, un par divvientulību un vispār skaistu brīdi var aizmirst uz visu dienu.
Arī aizņemtība darbā un papildus haltūras, lai uzlabotu ģimenes finansiālo pusi...mazina kopīgos brīžus, bet labāk paēdusi ģimene pie viena galda, kā viens neizmantots brīdis. Mums kopā būšana visiem trim ir daudz vērtīgāka, kā palikt divatā, jo bērni izaug, un pienāk brīdis, kad vecāku sabiedrība vairs nav interesanta, un tad būs pienācis tas laiks, kad būs laiks atliektiem galiem, lai SĀKTU DZĪVOT SEV - MUMS!
PAPILDUZDEVUMS:
Pilnīgi un 100% varu teikt, ka šo uzdevumu izpildīt būs ļoti grūti...jo vecmammas ir pārak tālu, lai izlīdzētu, un šobrīd atstāt dēliņu citās rokās negribās - pietiek ar bērnudārza gaitām - kuras jau 2 nedēļu, liek pierast pie jaunas dzīves. Tāpēc, lai cik ļoti gribētu uzrīkot ko romantiksu kopā ar vīru, bērna emocionālais stāvoklis šobrīd stāv pāri visam. Tāpēc Mums būs kopīgas brīvdienas Jelgavā - apmeklēsim 18. Starptautisko Ledus skulptūru festivālu. Kurā līdz šim, ne reizi neesam bijuši. Laiks priekš pašiem, ģimenei.
Šis projekts ļāva paskatīties uz attiecībām un novērtēt esošo. Saprast laiku, ko veltam viens otram, lai būtu tuvi un mīlēti. Novērtēt to, kas mums ir, un ko aiz gara laika un slikta garstāvokļa palaižu garām. Un tomēr....
...Es esmu laimīga, man ir vislabākais, gādīgakais un mīļākais vīrs un dēliņa tēvs pasaulē. Man ir visjaukākais un gudrākais puikiņš - dēliņš - mans mazais čalīts, kas ir manas sirds piepildījums. Man ir vislaimīgākā un foršākā ģimene pasaulē...un ko vēl pilnai laimei vajag, VISS JAU IR!!!
Jolanta =)