Tā mazliet…

Man daudz nevajag. Tā mazliet – vēlos saules mīļu glāstu. Vēlos dzirdēt no dēliņa mīļu vārdu. Tā mazliet – vēlos sajust ziedu pļavu aromātu, rīta rasu. Vēlos, lai mani saprot un pieņem mani ar visiem maniem niķiem un stiķiem. Daudz nevajag man, tik tā mazliet!
Kāpēc tā notiek? Kopā pavadīti burvīgi divpadsmit gadi. Esam piedzīvojuši daudz labu mirkļu un pāris netik labu mirkļu. Pirms trīs ar pus gadiem mūsu dzīvē ienāca mazulis, tajā pašā gadā apprecējāmies un viss bija jauki un labi. Mēs mīlējām viens otru, kalām nākotnes plānus. Un nemanot ir pienākusi tā diena, kad otra pusīte pasaka, ka viņam ir apnicis tā dzīvot. Kas vainas? Izrādās es pati pie visa esmu vainīga. Kāpēc? Jo pārāk maz pievēršu savam mīļotajam uzmanību. Ārprāts! Un ja tā paskatās un izsecina, tad tiešām tā ir. Visā šajā ikdienas rutīnā esmu aizmirsusi par attiecību kopšanu. Un no šodienas esmu apņēmusies kopt mūsu attiecības, jo vēlos tās saglabāt un vēlos, lai mans vīrietis ir laimīgs kopā ar mani.
Manas apņemšanās:
1. Vairāk veltīt laiku otrai pusītei (izplānot kopīgas aktivitātes brīvajā laikā);
2. Izteikt apliecinājuma vārdus (mācīšos iedrošināt, lūgt piedošanu, apbrīnot savu vīrieti);
3. Centīšos savu vīrieti iepriecināt ar mazām, mīļām zīmītēm (izrādīt uzmanību, apliecinot, ka domāju par viņu ik dienu);
4. Un man jāatceras, ka attiecībās ir svarīgi pieskārieni un mazas bučiņas.

Meitenes kopjam savas attiecības, lai kopā ar mīļoto dzīvotu ilgi un saticīgi visa mūža garumā!