Svētku priekšvakarā

Mūsu ģimenē tādi nopietni svētki ir tikai divi, ziemassvētki un Jāņi. Man Jāņu vakars asocējas ar latviešu senajām tradīcijām, ar kaut ko maģisku un savā ziņā brīnumainu.

Kad vēl biju maza meitene, mēs katru gadu kopā ar omīti gājām plūkt jāņu zāles, viņa stundām varēja stāstīt par to nozīmi, bet es visspilgtāk atceros, ka jāņi smaržoja pēc kalmēm un naktsvijolēm.

Mans jāņu  rīts sākas ļoti agri. Pēc pirmajām jāņu zālēm es eju viena, tas ir laiks, kad varu pakavēties savās atmiņās, atcerēties savu bērnību. Kad mana māja sāk smaržot pēc kalmēm, es iejaucu mīklu pīrāgiem. Nevaru iedomāties šos svētkus bez svaigi ceptas maizes smaržas. 

Uz galda es klāju linu galdautu, kas man palicis pūrā no omītes un māla vāzē kārtoju jāņu zāles. Starp ziediem un citām jāņu zālēm obligāti būs arī kāda paparde, bērzu zari, ozola un pīlādžu zariņi. Lūk tā, tagad mana māja ir aizsargāta. 

Tad jau mostās manas meitenes un mēs cepsim pīrāgus, maizītes, klāsim galdu, jo vakarā pie mums būs ciemiņš Jānis un pie galda pulcēsies visa ģimene.  Kad visi lielie darbi padarīti mēs trijatā dodamies pīt vainagus, bez puķu vainadziņiem vajadzīgs ozollapu vainags Jānim. Pie vainagiem mūsu mājā tiek visas meitenes.

Kamēr mēs esam pļavā mājas vīrieši sagatavo visu ugunskuram, tas parasti ir augsts un deg visu nakti. 

Man patīk agrais rīts, kad pēc svinībām visi devušies atpūsties, tad es saritinos krēslā ar tējas krūzi rokā un vienkārši baudu klusumu un to īpašo gaisotni, kas ir tikai šajā naktī.

Priecīgus svētkus Jums vēlot

no siguldas