Stanczyki, Mamerki, Vilku midzenis un pāvs (Polija)

Šogad bijām ceļojumā uz Poliju. Mani pārsteidza Polijas ziemeļdaļas reljefs un daba, jo tā vien šķieta, ka pie Baltijas jūras ir jābūt diezgan līdzenam reljefam ar priežu mežiem, bet izrādās, ka piekraste ir gana pauguraina un lapu koku meži ir pārsvarā šajā pusē.

Vieta, kas ir ideāli piemērota kāju izstaipīšanai pēc garā pārbrauciena no Rīgas ir vēsturiskie Stanczyki tilti.

Tie šķērso gravu, ir apmēram 200 metru gari un 36 metru augsti. Būvēts kā dzelzceļa tilts, lai gan sliedes nepienāk ne no vienas puses un tā ar dzīvē nekad nav pabeigts. Ieejas maksu precīzi neatceros, bet šķiet 12 PLN ģimenei. Pie objekta ir autostāvvieta, kas maksāja 5 PLN vai 1 eiro.

Nākamais apskates objekts - Mamerki, jeb 2 pasaules kara laikā vāciešu Komandēšanas un komunikāciju centrs. Šeit ir izveidots otrā pasaules kara muzejs, apmeklētājiem tiek dota iespēja pastaigāt pa pazemes ejām, apskatīties militārās būves.

Apskatīt zemūdeni un dzīvi zemūdenī, kā arī iepazīties ar vāciešu militārajiem izgudrojumiem šajā laika periodā.

Ir iespēja uzkāpt skatu tornī, palūkoties uz brīnišķīgo ezeru pilnu ar jahtām, un secināt, ka no augšas militārās būves, kā jau tas pieklājas, nav redzamas.

Ieejas maksa pieaugušajiem 17 PLN, bērniem 12 PLN, maksas autostāvvieta 5 PLN.

Tālāk dodamies uz daudzu tūristu iecienīto apskates objektu Vilku midzeni. Vēstures avoti stāsta, ka gatavojot uzbrukumu PSRS, fašistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers nolēma robežas tuvumā izveidot komandpunktu, kuru nosauca par Volfsšanci jeb, tulkojumā no vācu valodas, par Vilku midzeni. 8 kvadrātkilometru platībā tika uzcelti 80 dažādi militāri objekti: septiņi īpaši izturīgi dzelzsbetona bunkuri ar līdz pat desmit metrus biezām dubultām sienām un griestiem, kuri bija paredzēti pretinieka uzbrukuma gadījumā, vairāk nekā 40 bunkuri no betona un akmeņiem birojiem, oficieru un palīgpersonāla izmitināšanai. Ādolfs Hitlers Vilku midzenī no 1941. gada 24. jūnija līdz 1944. gada 20. novembrim pavadīja ap 900 dienām (vadoņa mīļākā Eva Brauna Vilku midzenī neesot bijusi ne reizi). Tuvojoties padomju karaspēkam, 1945. gada janvārī Vilku midzeni paši vācieši pamatīgi saspridzināja un apkārtni nomīnēja.

Pirmā naktsmītne tika nolūkota netālu no Ketrzynas.

Maza pastaiga pilsētā, kārtējā deva saldējuma un ceļš uz naktsmītni. Naktsmītni izvēlējāmies kaut ko līdzīgu Lauku ceļotājam meklējot naktsmītni šajā apkārtnē. Tā saucās “LUBACZÓWKA”. Kārtīga lauku saimniecība ar aitām, zirgiem, govīm. Veca laiku saimniecība, lai gan esošie saimnieki te saimnieko vien 7 gadus, ar attiecīgu apbūvi. Sētā gozējas pāvi un savas spēles dej dekoratīvie baloži. Tiek piedāvāta iespēja pavizināties ar zirdziņiem. Īsts lauku klusums! Cena – 40 PLN no cilvēka (apmēram 10 eiro), bērniem līdz 2 g.v. pieejamas atlaides.

Vieta ir tiešām fantastiska – skats un klusums, zvēruļi, pašiem iespēja pagatavot ēst un papusdienot ārā vai iekšā, ir pieejamas arī šūpoles un nelies rotaļlaukums bērniem. Katrā ziņā, šī ir vieta, ko es tiešām rekomendēju palikšanai, ja vien ir nepieciešamas naktsmājas šajā apkārtnē!

Šis bija ceļojuma pirmās dienas stāsts.