Sociopātija – vai tiešām arī mūsu vidū?

Sociopātija – vai tiešām arī mūsu vidū?

11. Feb 2014, 12:13 Druxis Druxis

Liekas, ka tādas „lielas” kaites mūs neskar. Tās ir tikai kaut kur tur – ārā... Tomēr dažreiz trakas lietas notiek ar mums tuviem cilvēkiem. Jā, dīvaina problēma skāra arī manu draudzeni (pēcāk – paziņu, vēl pēcāk – pilnīgi svešu cilvēku).

Viss sagriezās šķērsām, kad Viņa paziņoja, ka ir stāvoklī. Man tolaik meitiņa jau bija piedzimusi, tāpēc biju ļoti priecīga, ka arī draudzenei būs mazulis. Piesolīju atdot drēbītes un dažādus aprūpes piederumus – visu, no kā meita bija izaugusi. Man tiešām nekā nebija žēl. Bet Viņai nekad nebija laika atbraukt ciemos, nebija vajadzīgas meitas lietiņas, jo kaudzēm drēbīšu un viss pārējais tikšot no māsas. Ok, nav problēmu. Viņa man stāstīja par savām sajūtām, par usg, par mazuļa kustībām, par bērnistabas iekārtošanu utt.

Tad kādu dienu nejauši par Viņas grūtniecību sāku runāt ar mūsu abu kopēju paziņu, kas strādāja kopā ar Viņu. Paziņa bija neviltoti pārsteigta, jo itin nekas Viņas izskatā, uzvedībā un rīcībā neliecināja par nu jau uz beigu pusi ejošo grūtniecību. Kad sazinājos ar Viņas draugu, izrādījās, ka bērniņa tiešām nav (vēl tagad arī viņš pats nezina, vai tāds vispār ir bijis), turklāt viņi arī ir izšķīrušies.

Kad uzdevu Viņai konkrētus jautājumus, Viņa vienmēr atbildēja ko citu vai neatbildēja neko. Liekot puzlīti kopā, atklājās, ka katram Viņa stāsta ko citu. Kā var būt tik naivs un domāt, ka cilvēki, kas ikdienā strādā kopā vai kaut vai reizi mēnesī sazinās, neuzzinās neko?

Es esmu optimiste un īsti neticu vienkāršam cilvēku ļaunumam. Vienmēr visam meklēju attaisnojumu, izskaidrojumu. Tad es atradu informāciju par sociopātiju. Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Zinātnieki vērtējuši, ka vidēji 4% cilvēku rietumu pasaulē ir sociopāti (austrumu sabiedrībās – mazāk). (Avots šeit)

Neesmu ārsts un nevienam diagnozi neuzstādu. Drīzāk meklēju izskaidrojumu tam, kas liek cilvēkam mainīties  – melošana, faktu sagrozīšana, realitātes jaukšana ar fantāziju utt...

Vai jums ir nācies saskarties ar līdzīgiem gadījumiem? 

Druxis Druxis 12. Feb 2014, 00:27 una_p

Neesmu gan izrunājusies. Satikties klātienē nevarējām, jo viņa no tikšanās vienmēr izvairījās, savukārt telefoniski vai elektroniski daļu jautājumu jau vienmēr var noignorēt. Bet tagad es ar Viņu vairs vispār nekontaktējos - kļuva pārāk apgrūtinoši šķetināt ikvienu Viņas teikumu, meklējot, kur varētu būt patiesība, bet kur - klaji meli. Turklāt kādā no reizēm, kad Viņa aizbrauca "pie mammas pa brīvdienām", izrādījās, ka ir pārcēlusies pie jaunā drauga uz ārzemēm (tas pēc Viņas nostāstiem un bildēm soc.tīklos)...
Par grūtniecību neriskēju jautāt acīs, jo līdz pēdējam gribējās ticēt, ka Viņai vienkārši nevar redzēt vēderu...

Kā lai izrunājas ar cilvēku, ja viņš nelaiž sev klāt?

Druxis Druxis 11. Feb 2014, 22:49 krixis3

Vai Tu spēj ar viņu saglabāt draudzīgas attiecības? Vai nav tā, ka vairs vienkārši netici nevienam viņas vārdam?

Druxis Druxis 11. Feb 2014, 20:06 stalker

Tavā gadījumā šī rakstura iezīme ir pat apsveicama 😀

11. Feb 2014, 14:00

ne, nav nacies saskarties.

11. Feb 2014, 14:00

tiesam jocigi-izfantazet grutniecibu. prieks kam tas vajadzigs...

Druxis Druxis 11. Feb 2014, 13:55 Rīna

Jā, arī manā gadījumā Viņa stāstīja, ka Viņai drauga (nu jau jaunais. Par to, ka izšķīrusies ar veco, gan neko neteica, bet nekas, es to tāpat jau zināju) nopircis dzīvokli visai dārgā rajonā. Pieteicos ciemos, jo mēs tobrīd netālu dzīvojām, bet kaut kā tā sanāca, ka Viņa nebija mājās gandrīz nekad...

Druxis Druxis 11. Feb 2014, 13:51 nikola

Kamēr vien viņa apzinās, kā tad īsti ir realitātē, laikam jau viss ir kārtībā. Lai gan to robežu pamanīt var būt pagrūti...

Druxis Druxis 11. Feb 2014, 13:48 zauriic

Grūtniecība un šķiršanās bija tikai viens no gadījumiem, kas, arī pēc manām domām, varēja būt visa sākums. Pēc tam sekoja tādi ikdienišķi meli. Nu, piemēram, vienam saka, ka nedēļas nogali pavadījusi Londonā, otram - ka pie vecākiem Cēsīs, bet trešais viņu ir redzējis Rīgas centrā.
Ja viņa melotu tikai man, tad domātu, ka vaina ir manī un liktos mierā. Bet viņa meloja visiem, turklāt katram stāstot ko citu...
Es saku - man raksturs neļauj ticēt patoloģiskiem meļiem, tāpēc meklēju kādu citu izskaidrojumu...

Māmiņu klubs Māmiņu klubs 11. Feb 2014, 12:53

Neesmu ar ko tādu saskārusies, bet ja tā ir slīmība ar visu definīciju, tad arī noteikti ir ārstējama. Melošana vai mānīšanās ir viens , bet realitātes jaušana ar fantāziju , noteikti ir garīga slimība.