Skrējiens pretī laimei.

Skriešana ir veids,kuru nepiekopjam profesionālā līmenī,bet skriešana mūsu ģimenē ir vairāk kā prieka un labas formas uzturēšanas pamatā.Jāsaka ka skriešana mūsu ģimenē vairāk notiek vasarā vai pavasara un rudens vakaros.Tagad labprāt,kad gaiss ir tik svaigs un dzestrs vēlos doties kādā 2 km garā skrējienā,bet tākā esmu stāvoklī,tad šīs aktivitātes esmu samazinājusi uz pastaigu tempu,kad bērniņš būs nācis šajā pasaulē,tad gan atsākšu skriešanu,lai uzturētu garu un figūru skaistās formās.

Tagad jau visai ģimenei reti sanāk pasportot kopā,bet kad sanāk,tad labprāt ļaujamies kādam skrējienam pretī laimei.

Atceros,kā pamatskolas laikos ik vakaru devāmies skrējienā kopā ar mammu vai brāli,bet pēc skrējiena mēdzām atvēsināties piemājas dīķī tā kārtīgi izpeldoties un nedaudz atvēsinoties.

Jāsaka ka man nedaudz pietrūkst šī laika un šīs emocijas.Kad mazais piedzims un ķermenis nostabilizēsies,tad atsākšu skriet kopā ar vīru un 3gadīgo meitiņu,pieslēgsim savai komandai arī omīti,kura labprāt skrien un vēlas sevi uzturēt formā un gūt no tā prieku.

Ar vīru darba dēļ sanāk retāk paskriet,bet kad vīrs tiek pie brīvā laika,tad skrējiens gar jūras krastu šķiet kā putna lidojums pa ūdens virsmu,tas ir kolosāli skrienot ķeram emocijas un patiesi gūstam baudu,kura pāraug neticamā laimē.

Nākamgad noteikti apsveru domu pievienoties sieviešu skrējiena kuplajai komandai un baudīt laimi kopā ar viņām.

Jūtot līdzi un esot par  skriešanu,

Baiba ar ģimeni.