Sirdī cerība atgriezties mājās

Beidzot varu padalīties ar savu stāstu kā man un manai ģimenitei aizsākās ceļš uz ārzemēm!

Pabeidzu vidusskolu,ilgi domaju ko darīt tālāk,brālis piedāvāja padzīvot un pastrādāt vasaru anglijā.Tā ari aizlidoju viena pastrādāju 3 mēnešus ābolu pakošanas fabrikā,saņēmu katru nedēļu minimālo algu un dzīvoju 2 istabu dzīvoklī pie brāli un viņa draudzeni.Tā paskreja laiks,ka aizstrādājos veselus 2 gadus,iepazinos ar dēliņa tēti savā darba vietā.pēc 4 kopa nodzivotiem mēnešiem mums pieteicās dēliņš.Tas arī bija mans lūzuma punkts gribeju tikai vienu mazo laist pasaule Latvijā.Aizbraucu viena uz Lv,tētis 2 menešus vel pastradaja anglijā,tad atbrauca arī pie manis,lai kopā sagaiditu mazā dzimšanu.

Tētis nostrādāja Latvijā mazāk kā gadu,darbs bija apmierinošs,BET nebija tas pats kā strādat anglija,kur alga katru piektienu ieripo kontā.Darba palika arvien mazāk un algas ar samazināja strādniekiem,tētis bija spiests atgriezties uz ārzemēm,jo nebijam laimīgi kad es ar dēliņu atrodos 200 km attaluma no mūsu tēti,satikamies tikai sestdienas un svetdienas.:(man tas joprojam liekas smags bridis,tādēļ upurejāmies abi un izlēmām,ka tēti palaidīsim uz angliju atpakaļ,lai sākuma iekartojas vecajā darba vietā(tomātu siltumnicā),un atrod sev majupvietu sev dzīvošanai.

Kopumā bijām šķirti 6 mēnešus,(vesels gads),smags gads, gan man,gan dēliņam nesamīļojot un nesabučojot!Bet labi,ka ir izgudroti datori un skayps caur kuru dienu sūtijām sveicienus tētukam un parādijām dēla sasniegumus 6 mēnešu laikā.:)

Man bija noteicošs faktors vismaz nodzivot LV līdz Robertiņam paliks gadiņš,tad arī es būšu gatava lidot atpakaļ uz ārzemēm un dēls būs kļuvis patstāvīgāks.Tā 14 februārī tētim sagādājam lielisku valentīndienas pārsteigumu,Robertiņš ar lielu platu smaidu sagaidija tēti,kurš mūs abus ļoti ļoti gaidīja atgriežamies.:)

Un ta jau bus gads tūliņ paskrējis kopš dzīvojam 2 istabu dzīvoklī ar burvīgu skatu uz jūru.Pagaidām piepelnos pieskatot kaimiņienes meitu,vēl pašmācibas ceļa lieku gēla nadziņus,lai mammas apkart būtu skaistiem nadziņiem.Tētis ir mūsu ģimenes apgādnieks,iztikt varam,drīz laidīšu dēlu dārziņa,pati plānoju atgriezties darbā,jo arī mūsu ģimenitei ir plāni kādreiz atgriezties mājās,uzcelt savu pili un dzīvot laimīgi!!!

Pagaidām cik varam,liekam naudiņu krājkontā un esam apņēmības pilni īstenot savus sapņus par savu mitekli un bernus skolot latvijā.