07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Sigitai un Andžejam Graudiem viņu izauklētā Bungu skola ir gluži kā ceturtais bērniņš, un šo gadu laikā skolā bungošanas prasmi apguvuši ļoti daudzi puiši un meitenes.
Kā stāsta pats Andžejs, viņam bērnībā nebija pieejamas šādas skolas, tāpēc pašam radusies ideja par bungu skolas izveidi. “Man ir liels prieks, ka ir sanācis, jo to daru no sirds,” saka Andžejs. Viņa izlolotajā skolā bungošanas prasmi jau apguvuši ļoti daudzi audzēkņi. Lai gan Andžejs sevi nesauc par vecu, nereti piedzīvotas situācijas, kad uz ielas klāt nāk jau pieauguši cilvēki, kuri teic paldies par to, cik kolosāls pedagogs viņš bijis. Kā atzīst viņš pats, ir lieliski redzēt, ka vairāki audzēkņi arī bungu spēli izvēlējušies kā savu profesionālo dzīves līniju, un šo instrumentu ir patiesi iemīlējuši, lai caur to realizētu savus sapņus.
Ņemot vērā, cik lielu nozīmi Sigitas un Andžeja dzīvē ieņem mūzika, muzikalitāte jau no bērnības ielikta arī viņu bērnos. “Mēs bungas neuzspiežam, taču ģimenē šis instruments ir prioritāte. Bungu skola ir uzaugusi kopā ar bērniem, un nodarbības ir kā vēl viens bērns, kas izaudzis šo vairāk nekā 10 gadu laikā,” stāsta Sigita. Viņa norāda, ka bungas viņu ģimenē spēlē visi, tāpēc labprāt vēlētos, lai bērni nākotnē turpinātu viņu iesākto. Andžejs gan piebilst, ka viņu ģimenē ir arī citas profesijas. Kā piemēru tam viņš min vecāko dēlu, kurš saistīts ar IT sektoru un veido kolosālas mājas lapas. “Neizbēgami gan ir tas, ka šo gadu laikā viņi ir izauguši caur bungu samitiem un nometnēm, tāpēc bungas ir bijušas ar viņiem. Tā noteikti nav obligāta prioritāte, bet, ja par tādu kļūs, mēs būsim priecīgi,” sievas teikto papildina Andžejs.
Pāris, kurš nevar bez piedzīvojumiem
Viņi abi ir lieli piedzīvojumu meklētāji, atzīstot, ka piedzīvojumi un izaicinājumi viņus pabaro, tāpēc Covid-19 pandēmijas periodā, kad daudzas lietas bija liegtas, viņi apjautuši, cik gan grūti ir neko nedarīt, jo abiem ir ļoti svarīgi būt darbībā. Ņemot vērā, kādas dullības mēdz izstrādāt Sanita un Andžejs, arī viņu trim bērniem nav iespēju dzīvot miermīlīgu ikdienas dzīvi, tāpēc viņi pieļauj, ka arī viņu atvases nākotnē būs tikpat traki.
Bērniem jāzina, ka viņi var paļauties uz vecākiem
Runājot par vecāku lomu, Sanita norāda, ka, viņasprāt, galvenās ir savstarpējās attiecības un mīlestība pret bērniem. “Viņiem ir jāsajūt, ka viņus mīlam, lai arī cik ļoti aizņemti mēs būtu,” teic Sanita, sakot, ka vienmēr atbild uz bērnu telefona zvaniem, lai arī cik aizņemta, iespējams, konkrētajā brīdī būtu. Tas tāpēc, ka viņa vēlas, lai bērni zinātu, ka vienmēr var paļauties un uzticēties saviem vecākiem. “Ikdienā, protams, viss nav tik vienkārši, un apmaldīties attiecībās var ļoti viegli, tāpēc visu laiku piedomāju pie tā, lai bērni izaugtu ar labām emocijām, mīlestību un uzticēšanos,” saka viņa, norādot, ka ne vienmēr par bērnu audzināšanu visu var izlasīt grāmatās.
Andžejs sievas teikto papildina, sakot, ka viņiem ir iespēja ikdienā redzēt ļoti daudzus bērnus un viņu vecākus, līdz ar to arī dažādus attiecību stāstus un modeļus. “Ir skaidrs, ka paši cenšamies mācīties no dažādām pieredzēm, bet dažkārt tāpat ieslēdzas vainas apziņa. Piemēram, man tā ieslēdzas tad, ja atstāju puiku ilgāk par pusdienlaiku bērnudārzā,” atklāts ir Andžejs.