Septiņi - SUPER!, kas svarīgāki par vērtējumu “no malas”

Magones_zieds
Magones_zieds 7. februāris 2018 10:09
254

Ik dienu dodos 3 stundas garā pastaigā ar ratiem pa pilsētu (neskatoties kāds laiks ārā). Dēliņš smuki izčučējies, bet man tas ir mans īpašais pārdomu laiks, kad varu netraucēti elpot svaigu gaisu, pētīt, kas notiek apkārt, atklāt ko jaunu, domāt, analizēt, BŪT AR SEVI! Tā arī pirmā diena, pēc uzdevuma izlasīšanas staigājot, pagāja – domājot un apzinot jomu, kurā mans perfekcionisms tiešām traucē mani un es vēlētos kļūt mazāk prasīga pret sevi. Un pilnīgi negaidīti, šajā domu un pārdomu rezultātā uz mana Sarkanā paklāja iznāca - Perfekcionisms publiskajā telpā/vidē (gan reālā sabiedrībā, gan internetvidē) gan kā sievietei, gan mammai, gan ģimenei kopumā. Pateicoties šim uzdevumam, beidzot ieraudzīju acīmredzamo, bet līdz šim vārdos nenoformulēto. Šī atklāsme vienā mirklī aplēja mani kā ar aukstu ūdeni – Kā? Kā es agrāk par to nebiju aizdomājusies? Sajutu to, bet ļāvu tai plaukt un zelt! (Lūk, ko nozīmē, bērnu kopšanas atvaļinājuma svaigais gaiss, Diānas Zandes izaicinājums un saruna ar sevi!)

Man ļoti patīk saskaņotās ģimenes idille – Cik visi kopā skaisti izskatāmies, darbojamies, piedalāmies aizraujošos pasākumos utt.. Katru savu darbu, bildi, komentāru, kas nonāk publiskajā vidē, es cenšos veidot, noslīpēt no sirds un perfekti. Man pašai patīk lasīt un skatīties uz kvalitatīviem darbiem, tāpēc arī no sevis es cenšos dabūt ārā “maksimumu”, bet to, cik milzu pacietības, spēka un enerģijas tas prasa, lai viss izskatītos skaisti un cik daudz darba ir jāiegulda, lai no malas izskatītos viss tā viegli, organiski, to zinu tikai es un mana ģimene. Man patīk saskaņot ģimenei tērpus, patīk, ka izskatāmies sabiedrībā, kā vienots ansamblis (koši, krāsaini, vienmēr priecīgi un laimīgi! Jēziņ, cik utopiski! :D )!

Piemēram, šādi izskatījās mūsu garderobe, dodoties visiem kopā uz 3x3 nometni, lai nedēļas garumā varētu ne tikai justies labi, bet arī izskatīties Perfekti!

20180207095727-96734.jpg

Man vajag, lai viss būtu noslīpēts un izdomāts no svētdienas vakara līdz pat nākamās svētdienas rītam. Viss jau būtu ok, ja vien es papildus tam tik ļoti nepiesārņotu savu ikdienu ar domām, ko par mani/mums domā vai nedomā citi, kādi no malas izskatāmies utt..

Skaistas bildes vispār ir mana vājība. Protams, ir milzīgs prieks, kad kāds ir pamanījis, piemēram, mūsu ikgadējā ģimenes 18.novembra kopbildē (par godu Latvijas dzimšanas dienai), ka esam ne tikai visi skaisti sapucējušies, bet esmu arī mazulītim uzadījusi un pieskaņojusi sarkanbaltsarkanas zeķītes (Redz’, kāds tomēr pamana arī tos “manus sīkumiņus”!), bet tas atkal paaugstina latiņu vēl augstāk un skaidrs, ka Ziemassvētku apsveikuma bildē par zeķītēm arī nevar aizmirst, jo tās tagad būs uzmanības lokā jau vairākiem. :D Tātad, ne tikai feina, izpušķota egle fonā un dāvanas, visi sapucēti, smaidīgi, rūķu cepurēs, un es vēl ar mazulīti kadrā ielecoša, bet vēl tās zeķītes!! :D BET, vienmēr atceries – Lielākā vērtība ir tā, ka mēs visa ģimene esam kopā un veseli, vienalga ir tās zeķītes saskaņotas vai nav!

Tieši tāpat ir ar manis rakstīto internetā. Tik feini un no sirds uzrakstu (manuprāt, protams :D ) un Še tev! Atkal klāt “grauzējs” – Nu? Kā citiem patīk/nepatīk?.. Bla, bla, bla.. Tad nu tagad par šo piedomāju - STOP!! Tā laikā, lai sekotu līdz, kontrolētu, pārdzīvotu vai ir kāds rakstu izlasījis, komentējis, skatījies, redzējis.., es varu izdarīt ko pavisam citu, kas mani uzlādētu, uzmundrinātu un iedvesmotu, nevis bezjēdzīgi izlādētu un ierautu pašpārmetumos – Redz’, kā neviens pat nepaskatījās, nenovērtēja, nekomentēja.. Ha! Nu un? Nešausti sevi, nezāģē un nepārdzīvo par to ne mirkli! Pasaulē ir miljardiem cilvēku, miljoniem ģimeņu, ne visus var zināt, iepazīt, nedz tas arī vispār vajadzīgs. Vienmēr atceries – Pat tad, ja es visu būšu izdarījusi, manuprāt, perfekti, vienmēr būs kāds, kam tas patiks, kas cienīs, paslavēs un novērtēs, vienmēr būs kāds, kam kaut kas nepatiks un atradīs ko tādu, ko nokritizēt, kam piesieties (tā teikt’, piliens darvas medus mucā) un vienmēr būs kāds, kam būs gluži vienalga un pat neievēros, kas es tāda (kas mēs tādi), kur, par ko utt.utjp.

Lai kas arī kādam patiktu vai nepatiktu, lai ko arī komentētu vai izteiktos kāds par mums publiskajā telpā (sabiedriskajā, sociālajā vidē), vienmēr atceries – Tev mājās pašai ir superīga un lieliska komanda un 7 garantētie – “Super!!”, viņu vērtējums ir daudz, daudz svarīgāks, nekā kādi virtuāli vai publiski izteikumi (vai klusums) no malas, un šo septiņu dzīvo vārdu dēļ vien ir vērts izslēgt datoru un nelikties ne zinis, ko “tur ārā” kāds domā vai nedomā par tevi, taviem darbiem vai ģimeni.

Daudz svarīgāk, kā mēs paši ģimenē jūtamies, nevis kā izskatāmies citu acīs, tieši tāpat, kā nav svarīgi, ko par mums domā vai nedomā sveši cilvēki no malas, bet ko par mums kā ģimeni domājam mēs paši (gan es, gan vīrs, gan bērni un tuvākie)

Mēs nebūsim nedz sliktāka, nedz labāka ģimene, ja būsim/nebūsim saskaņoti ārpus mājas, publicēšu vai nepublicēšu bildes internetā (Virtuālā vide vispār ir tikai burbulis, te viņa ir, te vairs nav).

Un tad vēl daudzbērnu ģimenes tēls sabiedrībā.. It īpaši, kad kāds sāk izteikties par daudzbērnu ģimenēm kopumā un visus sabāzt vienā maisā! Jēziņ’, kādi viedokļi tik reizēm neizskan, it īpaši no cilvēkiem bez bērniem vai “nedaudzbērnu” vecākiem! Kādreiz distancējos no tā visa un izlikos, ka mēs jau nu neesam daudzbērnu ģimene, bet, bērnu pulciņam augot, sapratu, ka nevar tā īsti noliegt acīmredzamo. Jo vairāk lasu/sastopos ar šīm diskusijām (kas reizēm ir tik negācijām pilna, ka mati ceļās stāvus!), jo vairāk gribas ar savu dzīvi pierādīt/atspēkot, ka tā nav, ka tieši tāpat kā “normālas” ģimenes, arī mēs, daudzbērnu ģimene, esam ļoti feina un lieliska, katrs bērniņš plānots un ļoti gaidīts, es, daudzbērnu mamma, (tieši tāpat kā vīrs) izglītota (ar izcilību absolvējusi gan bakalaura, gan maģistra studijas), strādāju pilnas slodzes algotu darbu (lieliskā un radošā kolektīvā), nedzīvojam “uz pabalstiem”, dzīvojam savā mājā, iekopjam savu pagalmu, lepojamies ar savu ģimeni utt.. Un, dadammmm, klāt ir Perfektais (..ar visām no tā izrietošajām sekām)! Visur pirmie, precīzi laikā, glīti, saskaņoti, sapucēti, atbalstot visas b/d un skolas aktivitātes (sākot no vecāku sapulcēm, izstādēm, akcijām, konkursiem, beidzot ar perfekti izstrādātiem ģimenes projektiem un pasākumiem), bērnu ārpusskolas pulciņi vispār Tabū (tērpi un atribūti paši labākie un galvenais, nekad neko neaizmirst – kas, kur, kad, ko…). Tāpat arī – Kura mamma uzšūs grupas karogu?, kura sašūs visiem klases bērniem dāvanu maisiņus Ziemassvētkos?, kura izveidos skaistus apsveikumus visiem! klases skolēniem dzimšanas dienās..?... Protams, ES! Jo daudzbērnu mamma taču VAR VISU (..un vēl ar kaudzīti!). Bet, protams! Tas nekas, ka ārpus ekrāna un sabiedrības modrās acs jāraujas putās, daudzreiz pat pāri saviem spēkiem. Jā, man tas patīk un padodas, bet reizēm tas ir tik grūti un, būšu reāla, neiespējami – varēt un izdarīt VISU! Kā īsta lauvu māte es celšos un kritīšu par savējiem un no šī, visticamāk jau manis iedomātā, sabiedrības spiediena, tad arī arvien vairāk un vairāk grimu iekšā perfekcionismā. Bet tagad STOP!

Tev nevienam nekas nav jāpierāda! Neuztver visu pārāk personiski! Tev nav jātaisnojas un jājūtas vainīgai par tiem vispārīgajiem, stereotipiskajiem pieņēmumiem daudzbērnu ģimeņu sakarā (īpaši par anonīmajiem komentāriem internetā)! Mēs esam mēs, viņi ir viņi, pietiek, ka mēs paši zinām, kas un kādi mēs esam. Katrs atbildam par savu dzīvi un savām izvēlēm. Man ar savu dzīvi nav jāpārstāv visas daudzbērnu ģimenes! Neviens par manu raušanos pāri saviem spēkiem, lai tikai spīdētu publiskajā vidē, ordeņus nedos (un pat, ja dotu :D ), vērtīgākie mani dzīves ordeņi ir mani bērni un ģimene.

Neizdedzini sevi sīkumos, ja vien tie nesniedz tev gandarījumu un ir nepieciešami pašizaugsmei.

Galu galā - Ģimene ir mūsu lielākā vērtība!

Paldies jums par šīm piepildītajām nedēļām un uzdevumiem, kas ne tikai lika ieskatīties sevī, bet arī atklāja manā dzīvē daudz jaunu atziņu un padarīja arī manas ikdienas pastaigas ar ratiņiem vēl aizraujošākas. Katru dienu apbruņojos ar cimdiem, lapiņu un zīmuli kabatā, lai noķertu kādu labu domu un atziņu aiz astes un pierakstītu.

Lai aizraujoša, patīkamu pārsteigumu pilna un mīlestības piepildīta dzīve! Arī bez Perfekti!

20180207095622-70927.jpg

Ar cieņu – Agnese :)

P.s. Bildēs manas jaunākās meitas apsveikumi (mūsu ģimenes zīmējumi) mums ar vīru vārda dienās, kas man šķiet tik skaisti un patiesi. Ar mīlestību un no sirds! ♥

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies