Sagatavo organismu vasaras piedzīvojumiem

Sagatavo organismu vasaras piedzīvojumiem

18. May 2018, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Straujiem soļiem Latvijā ienākusi vasara. Saule ieslēgusi intensīvu režīmu, bet vai mūsu organisms tiek tam līdzi? Regulārs nogurums, agresivitāte, nomāktības sajūta un viegla depresija, bezmiegs skaidri liecina par to, ka garajā ziemas periodā organisms ir iztērējis lielu daļu no vitamīnu rezervēm. Ko izvēlēties, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu tukšās rezerves un uzkrātu spēkus vasaras piedzīvojumiem? Atbild veģetāra uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase.

“Manuprāt, ķermenis diezgan gudri pats regulē, ka ziemā gribas ēst treknākus, sātīgākus, siltākus ēdienus, bet vasarā - svaigākus, vieglākus, vēsākus. Pavasaris un rudens kalpo kā pārejas laiks, kad pamazām vieni mazinās un tie otri ieņem savu galveno vietu. Visu cauru gadu cilvēkam nepieciešamas visa veida uzturvielas - gan tauki, gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, šķiedrvielas, vitamīni, minerāli u.c. Izmaiņas ir tikai tajā, ar kuriem produktiem izvēlamies tās uzņemt un kā tos produktus pagatavojam,” stāsta Dita Lase. Taču tieši tāpēc, ka mūsu izvēlētie produkti ziemā nav tik vitamīniem bagāti, kā tie ir vasarā, šajā gadalaiku maiņas periodā ir vērts padomāt, kā efektīvāk palīdzēt savam organismam pēc iespējas ātrāk atgūt enerģiju un spēku.

Dita Lase uzsver, “visvairāk pavasarī trūkst D vitamīna - jo ziemā pie mums ir pārāk maz saulītes, lai to uzņemtu. Tikko saule pagriežas uz vasaras pusi, tā jāiet ārā baudīt pāris stundu dienā vismaz. Ziemā mūsu vietējie sezonālie dārzeņi ir tādi ne visai atraktīvi - pārsvarā sakņaugi, kas tiek termiski apstrādāti, sautēti, un ne visiem garšo tādi rutki, selerijas, bietes vai sīpoli. Tie visi patiesībā ir ļoti bagāti ar dažādām vērtīgām vielām, tāpēc, ja uzturs bijis gana dārzeņiem bagāts (bez kartupeļiem ir ēsts vēl arī kas cits), un izmantoti saldētavu krājumi augļiem, ēstas ziemas ogas, kā dzērvenes, aronijas, pīlādži, smiltsērkšķi, tad patiesībā nekādam izdaudzinātajam pavasara vitamīnu trūkumam nebūtu jābūt. “ Taču gadījumā, ja aukstie ziemu vakari tika pavadīti pie kādas romantiskas filmas ar ātrajām uzkodām, šobrīd ir jāpievērš visa sava uzmanība dārzeņiem.

“Pavasarī vairāk gribas izbaudīt svaigumu. Pirmo redīsu, gurķi, lociņu. Tāpat izcils vitamīnu uzņemšanas veids ir dažādi diedzējumi - tie dod gan šo svaigumu, gan arī vitamīnus. Un taukvielas būtu jācenšas mazāk karsēt, vairāk uzņemt nerafinētu eļļu veidā, tās pievienojot jau gataviem ēdieniem - pāris tējkarotes dienā. Gan E vitamīns no eļļām, omega taukskābes uzņemtas, gan arī šīs eļļas palīdzēs uzsūkties tā dēvētajai KEDAi - eļļā šķīstošajiem vitamīniem (K, E, D un A vitamīni), tam pašam saulainajam un tik ļoti vajadzīgajam D vitamīnam,” stāsta Dita.

Ditas Lases pavasara TOP5 produkti

1) Dīgsti, mikrozaļumi

2) Nezāles (tikko izdīgušās pienenes, nātres, balandas, egļu jaunie dzinumi u.c.)

3) Bērzu, kļavu sulas

4) Redīsi

5) Diedzētu graudu putras (diedzēti zaļie griķi, auzas ir mani favorīti, no modīgākām lietām - kvinoja), kopā ar maltām linsēklām (var izdiedzēt) un kādu nerafinētu eļļu (saulespuķu, ķirbju sēklu, linsēklu)

Vasaras sezonai tuvojoties mums visiem gribas būt skaistākiem. Plānojot un īstenojot pavasara diētas, jāatceras, ka ne no visiem taukiem, ko uzņemam ikdienā, vajag atteikties. Atgādinām, ka pastāv arī labie tauki – Omega 3 un Omega 6 taukskābes, kas ir ļoti vajadzīgas pilnvērtīgai organisma darbībai un veselības saglabāšanai. Augu eļļas ir bagātas ar Omega-6 taukskābēm, bet Omega-3 taukskābes pārsvarā ir zivīs. Tās atrodas arī vēžveidīgajos, aļģēs, mandelēs, valriekstos, kā arī dažās augu eļļās, tādās kā linsēklu eļļa, zemesriekstu eļļa un rapšu eļļa. Augstvērtīgs gan Omega-3, gan Omega-6 avots ir arī augstas kvalitātes mīkstie margarīni, kuru galvenā sastāvdaļa ir augu eļļas.

Izvairoties no taukiem uzturā – gan augu, gan dzīvnieku taukiem, mēs neļaujam mūsu organisma šūnām darboties un attīstīties pilnībā, turklāt organismam zūd ievērojams enerģijas resurss. Tomēr jāatceras, ka tauku pārmērības ēdienkartē kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu var veicināt aptaukošanos un arī holesterīna paaugstināšanos. Tādās situācijās jāierobežo dzīvnieku tauku patēriņš, kas lielākoties satur piesātinātās taukskābes, tāpēc tos dēvē arī par “sliktajiem taukiem”, līdz ar to dzīvnieku un augu tauku lietošanai uzturā vajadzētu ievērot attiecību 1:2.

Margarīns un sviests, lai arī paredzēti smērēšanai uz maizes, tomēr ir ļoti atšķirīgi produkti, jo viens ir izgatavots no augu eļļām, savukārt otrs – no dzīvnieku taukiem. Tieši šeit arī slēpjas šo produktu atšķirība - kādus taukus tie satur un cik ļoti tie ir nepieciešami mūsu uzturā.

Sviests ir dzīvnieku valsts produkts, kas nozīmē, ka fiziskas slodzes apstākļos sviests ir labs enerģijas avots. Polinepiesātināto jeb neaizstājamo taukskābju – Omega-3 un Omega-6 sviestā ir maz, tādēļ kā būvmateriāls tas ir maznozīmīgs. Turklāt sviests satur holesterīnu. Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās neaizstājamās taukskābes, kas ir derīgas kā būvmateriāls šūnu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Turklāt šīs taukskābes organisms pats saražot nevar, tādēļ tās ir jāuzņem ar uzturu.

Dita Lase vērš uzmanību, “līdz pat pagājušās vasaras vidum es dzīvoju svētā pārliecībā, ka margarīns – tie ir hidrogenēti augu tauki, bez piecām minūtēm plastmasa, pilni transtaukskābēm, un tādēļ – nevēlams junk food, no kā būtu visos iespējamos veidos jāvairās, kā vampīram no ķiplokiem. Līdz mani uzaicināja vadīt sarunu par taukiem. Saruna atnesa pārsteidzošas atklāsmes – nezināju, bet nu uzzināju, ka jau kopš 1990. gadam Eiropas margarīnu ražotāji vienojušies labprātīgi izskaust no saviem produktiem transtaukskābes – ražot tikai un vienīgi tādu margarīnu, kuros to nav vairāk kā 2%. Praksē tas nozīmēja atteikties no augu eļļu hidrogenēšanas. Radikāli izmainīt ražošanas tehnoloģijas. Turpmāk margarīns savu ziežamo tekstūru iegūtu nevis, pateicoties cietinātajām eļļām, bet gan dabiski cietiem augu taukiem, piemēram, kokosriekstu, tos ar emulgatoru palīdzību sajaucot ar šķidrajām eļļām. Tas nozīmē, ka nu jau 10 gadus ES ražotie margarīni tiek izgatavoti, neizmantojot eļļu hidrogenizāciju, bet gan tikai eļļu samaisīšanu. Fantastiski!".