№1 Laura: Rūpēsimies viens par otru lai mūsu attiecības ziedētu...

Nespēju ne attapties, kad nedēļa jau ir pagājusi. Un pat līdz pēdējam brīdim kamēr rakstīju, likās ka raksts paliks bez nosaukuma , jo likās , ka iedvesma mani ir pametusi. Saprotu, ka ir pēdējais laiks, ķerties klāt uzdevuma aprakstīšanai, jo vienu punktu paspēju izpildīt vien nesen, bet par visu pēc kārtas. 

Ak, šie pārsteigumi, gan mazi, gan lieli, bet tas nenozīmē, ka tie nav svarīgi. Tie ir svarīgi jo piedod garšu ikdienai. 
Kā vīrs mani ir pārsteidzis?

Pārsteigums bija mūsu pirmā tikšanās, kurā nebija ziedi, bet to vietā bija biezpienmaizīte ar kafiju un pastaiga parkā, kaut ārā bija ziema. Taču tas mums netraucēja pavadīt laiku kopā. Arī vēl tagad, ik pa laikam atgādinot, mūsu pirmo tikšanos vīrs atnes man biezpienmaizītes, tādā veidā negaidīti pārsteidzot mani. 
Vīru jau sākumā pārsteidzu ar to ka man nepatīk rozes. Un tad nu viņam lai iepriecinātu mani ar ziediem nākas pacensties un pameklēt manus mīļākos ziedus puķuzirnīšus, lilijas vai saulespuķes. Toties ik pa laikam saņemu ziedus, kas man patīk, reizēm pavisam negaidīti. Reiz manā dzimšanas dienā vīrs mani pārsteidza, uzdāvinot 3 lielas saulespuķes. Bet pavisam negaidīti reiz vīrs uzdāvināja puķuzirnīšu pušķi, vienkārši tāpat. 
Pārsteigums kas man palicis visvairāk prātā, bija vasarā, kad tikko sākām dzīvot kopā, man bija jādodas prom uz pāris dienām un biju nobrīdinājusi, ka būšu atpakaļ svētdienas vakarā vēlu, lai negaida mani. Bet nē, vīrs bija uzzinājis, kad es iebraucu Rīgā un sagaidīja mani. Biju pārsteigta, jo biju domājusi, ka viņš jau gulēs, bet tas vēl nebija viss. Mājās uz galda mani gaidīja saklāts galds un tur bija saldējums ar augļiem un vīnu. Cik patīkami biju pārsteigta, jo varēja redzēt, ka bija centies.
Arī šobrīd ik pa laikam vīrs mēdz sagādāt pārsteigumus, piemēram, mazie pārsteigumi, vīra ierosinājums, ka gatavos viņš, ierosinājumi aizbraukt atpūsties pie draugiem, kopīga pastaiga vai brokastis gultā. Ir tikai jāmāk nepalaist garām šī pārsteigumi. 

Kā es pārsteidzu vīru?

Kad uzdevu jautājumu vīram viņa pirmā atbilde mani vienkārši pārsteidza un tā bija-: "Tu mani pārsteidzi kad atbrauci mājās ar saplīsušu ātrumkārbu." Kāpēc tieši tā viņš atbildēja? Pirmām kārtām mans vīrs mīl auto un viņam patiks viss, kas ar to ir saistīts. Un protams, ka auto arī pats labo, cik var. Bet par tad tāds pārsteigums? Mūsu pirmais kopīgais auto bija diezgan niķīgs un ik pa laikam mēdza izstrādāt kādu joku. Un kādu dienu kad biju sarunāta kā šoferis un biju tikusi vien pusceļā, lai paņemtu sarunātos pasažierus, auto sāka niķoties. Nevarēju ielikt ātrumā. Biju Rīgas centrā sastrēguma stundā. No malas varēja domāt, ka tikko nolikusi tiesības, jo nekustu ne no vietas. Aiz manis jau pīpina, bet es tik mēģinu atrast ātrumu, vienu izdodas un gāzējot lēni čunčinu uz priekšu. Saprotu, ka aizvest nevienu nevarēšu, bet atstāt centrā ielas vidū auto nevaru. Cerot, ka auto nepaliks ielas vidū, lēni devos mājās. Kad vīrs apskatīja, auto izrādījās, ka mums nobloķējusies kārba un par laimi bija 3 ātrums, kurš strādāja un ar kuru atbraucu mājās. Par ko vīrs  toreiz bija pārsteigts, ka man tas izdevās. 
Kā vīrs atzinās viņu pārsteidza arī mūsu pirmā tikšanās. Kad mani ieraudzīja viņaprāt es biju tik efektīga, ka viņš esot tūlīt iemīlējies, kas viņam  bijis pārsteigums, jo nav domājis, ka kas tāds ir iespējams. 
Ikdienā vīrs atzinās, ka pārsteidzu ar gardi pagatavotām vakariņām, bet īpaši pārsteigumi no manas puses ir atkal kāda jauna garda recepte. Piemēram šonedēļ vienkārši tāpat uzcepu šokolādes mafinus. 

Mums abiem ar vīru patīk doties izbraucienos ar auto. Vienalga vai tas būtu kopā ar draugiem vai tikai mēs. Bet pēc mazā piedzimšanas mums nebija iespēja aizbraukt kaut kur diviem vien.. Tad nu nolēmu vīram sagādāt pārsteigumu un nopirku biļetes uz SPA Igaunijā, bet nepateicu, ka braucam mēs divi vien. Es sarunāju, lai mana mamma atbrauc pie mums ciemos, jo kā reizi uz to laiku viņai bija atvaļinājums. Vīrs atgriezās piektdienas vakarā no darba, ieraudzīja manu mammu un tad viņš saprata, ka braucam divi vien.

Tā kā, par laimi, manam vīram Rīgā dzīvo divi brāļi un arī mans brālis, tad lai reizēm kut kur doties divi vien mums tas nesagādā problēmas, tāpēc tauram atļauties reizēm arī pabūt divatā, bet reizēm gribas tieši otrādi kaut kur doties visiem kopā.

Kas ienestu svaigumu mūsu attiecībām?

Randiņš divatā.
Pēc darba satiktos kā attiecību sākumā, vien mēs divi. Kopīgas sarunas kafejnīcā, kafija dzeršana, pastaiga pa naksnīgo Rīgu un protama kopīga došanās mājup.

Kopīgs izbrauciens.

Kopīgs brauciens, kaut tepat pa Latviju. Piemēram neesam bijuši Latgalē, tad nu varētu doties kopā visi braucienā uz pāris dienām.

Pabūt šķirtam vienam no otra.

Reizēm mums pietiek kādam uz pāris dienām aizbraukt kur citur lai pēc šīm pāris dienām mēs būtu noilgojušies viens pēc otra.

Izdejošanās klubā.

Kopš piedzima mazais vairs nesam bijuši kopā uz klubu, bet to noteikti plānojam. Jo dejot mums patīk.

Pārsteigt vīru.

Šeit izdomāju vīram pajautāt, kas viņu pārsteigtu? Vislielākais pārsteigums būtu ja es labotu auto pati. Bet tā kā šobrīd to nemāku, tad nu kēros pie pārbaudītām vērtībām, savas pavārprasmes. Un tapa vistas filejas farbonādes ar sieru , bet saldajā gardā kūka. Visas nedēļas garumā man nebija laika vīram gatavot lielus pārsteigumus , jo mazais mani nesagatavoti "pārsteidza " ar savu slimošanu , tad nu biju vairāk ar domām pie bēran nekā vīra pārsteigšanas. Tad nu izdomāju ka brīvdienās vīram ļaušu braukt pie drauga ciemos un doties uz pirti. Tas bija viņam pārsteigums, bet par laimi mazajam vakar palika labāk un tad nu ķēros pie idejas par vēlvienu pārsteigumu un tapa gardas vakariņas. Pirmais pārsteigums vīram bija izskats. Jo kā viņš atzina kā restorānā. 

In pēc šīm gardajām vakariņām vīru aizsūtīju uz veikalu. Tikmēr pati tajā laikā pabeidzu dekorēt kūku, kuru veiksmīgi biju noslēpusi leduskapī un vīrs nebija pat pamanījis.

Vīrs atgriežoties bija patiesi pārsteigts , par kūku un pētam atzina,ka par gardu esam. Un atkal jau pārsteigums izdevies.

Talismans.

Jāatzīst visu nedēļu domāju kas tas varētu būt. Sākotnējā doma bija kaut ko izveidot, bet, tā kā nebija idejas, tad tas atkrita. Taču kādu dienu sēžot virtuvē un dzerot tēju pavēros uz rozīti, kas aug podiņā uz virtuves palodzes un gaida pavasari. Un tad nu izvēlējos šo par mūsu talismanu. Jo tieši šī rozīte ir vienīgā, kas ir pārcietusi mūsu trīs pārcelšanās, jo diemžēl neviens cits augs, to nav pārcietis. Tas atgādina man ka par attiecībām ir jārūpējas, jo ja nebūs rūpes, tad nekā nebūs un būs klusums, tukšums un šķiršanās. Tāpēc par rozīti mēs rūpēsimies arī turpmāk, lai arī vēl ilgi tā mūs priecētu ar saviem ziediem. Arī par attiecībām mēs rūpēsimies turpmāk lai tās ziedētu un plauktu .

Un te mūsu rozīte šobrīd.

 Neticas, ka projekts ir noslēdzies un ir pagājis mēnesis, bet ko tad tas man ir devis?

Mācījos saskatīt ikdienā vairāk prieka. Un kā jau solīju atrādu mūsu prieka dāziņu kurš aug un turpinās augt ar mūsu priekiem un prieciņiem. 

Pirmās nedēļas noslēgumā

Projekta noslēgumā.

Atcerējos tās sajūtas kad tikko ar vīru iepazināmies , to satraukumu , prieku ,nezināšanu kas būs tālāk kur mūs viss tas aizvedīs. 
Secināju ka mūsu attiecībās nav liela un milzīga rutīna, bet lai teiktu ka nav tās vispār ,nevaru. Bet pateicots projektam un kubiņam mēs esam ienesuši sev nelielas svaigas vēsmas. Nu esam nosolījušies ienest kādu atjauninājumu ja ne katru nedēļu tad reizi mēnesī, sarunāt aukli un doties randiņā.

Paldies Māmiņu klubam par šo projektu.