25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 9
Mūsdienās nav nekāds noslēpums, ka grūtniecība ir laiks, kad sieviete atplaukst un uzzied kā viskrāšņākais zieds. Rūpes par sevi, tā īpašā aura. Turklāt brīdis, pēc bērna piedzimšanas nudien nav tas brīdis, kad pārstāt par sevi rūpēties. Šo izlasot, noteikti mans vīrs nosmīnētu, jo tieši es cik ļoti par sevi rūpējos grūtniecības laikā, tik ļoti pārstāju to darīt pēc bērna piedzimšanas.
Grūtniecības laikā ikdienā krāsojos, veidoju dažādas frizūras, pie spoguļa pavadīju lielāko daļu sava dienas laika. Ikdienā gāju uz humpalām un meklēju kādu skaistu drēbi ar ko pucēties, jo neesmu tā mamma, kas tērē daudz naudas par drēbēm. It sevišķi kad zini, ka tās drēbes nav uz palikšanu skapī. Vienīgi, bikses nebiju nopirkusi. Par cik grūtniecības lielais vēders bija tieši vasaras beigās, tad dienās, kad bija vēss, kleitu vietā izlīdzējos ar legingiem un kādu garo džemperi. Lieki piebilst, ka vīram un man no legingiem vēl aizvien ir liela alerģija. Tāpēc zinu, ka nākamajā grūtniecībā noteikti iegādāšos vismaz pāri grūtnieču bikses.
Pēc dzemdībām, ieraugot sevi spogulī, es sev vairs nepatiku! Pēc dzemdībām biju iedomājusies, ka man derēs drēbes, kuras derēja pirms grūtniecības. KĀ TAD!!! Dabūju iet veikalā pirkt bikses. Ņēmu ierasto 36 izmēru un man nederēja. Saskumu, labi, nekas, laikoju 38 izmēra bikses un saprotu, ka nu ir pakaļā! Pirku un valkāju 40 izmēra drēbes. Vēl aizvien atceros, ka pērkot un laikojot bikses, sēdēju un raudāju pielaikošanas kabīnē. Pēc tam, kad biju nopirkusi lielās bikses, iegādājos sev svarus. Un nosvēros! Nākamās asaras. Svars tuvu 70 kg (pirms gr svēru 56 kg). Svars nekritās, svars lēnām pieauga. It sevišķi tāpēc,ka uzsākot krūtsbarošanu visi radi man teica: "Jāēd ir daudz, lai būtu piens!!" Un kur tas noveda? Sāku ienīst pati sevi. Attiecības ar vīru sašķobījās un katru dienu strīdējāmies. Vairs nekrāsojos. Bija pat dienas, nedēļas, kad negāju dušā mazgāties. Man bija neērti lūgt vīram, lai uzskata zīdaini. Tā tas turpinājās trīs mēnešus pēc dzemdībām. Tad bērnam atklājās govs piena olbaltumvielu nepanesamība, biju spiesta no uztura izslēgt visus govs piena produktus. Tas ļoti palīdzēja kust liekajiem kilogramiem, jo vairs nevarēju ēst visu pierasto. Cetrutajā mēnesī pēc bērna piedzimšans sāku mazliet krāsoties, lai vismaz izskatos labāk, kad dodos pastaigās. Citādi krāsojos tikai tad, kad devāmies uz ikmēneša vizītēm pie ģimenes ārsta, lai nepadomā sliktas lietas par mani un manu ģimeni.
Lēnām atsāku par sevi rūpēties. Kad svars jau bija nokrities līdz manam pirmsgrūtniecības svaram, atkal iemīlējos sevī. Sāku vairāk ikdienā laika pavadīt krāsojoties. Liku un mācīju meitai 10-15 minūtes pagaidīt, ka "Mammai arī ir par sevi jāparūpējas." Tas pats attiecās, kad devos dušā. Tās reizes bija kā mazs mini spā priekš manis. Un tā aizgāja viss tik tālu, ka jūlijā, deviņus mēnešus pēc bērna piedzimšanas mans vīrietis man paziņoja: "Tu izskaties seksīga!" Jā, tā arī sāku justies. Tagad jau tūdaļ gadu es rūpējos ikdienā par sevi, krāsojos, veidoju ikdienišķas frizūras, atrodu laiku aiziet pie friziera, sakopt nagus. Un jūtos daudz laimīgāka un skaistāka.
Un tagad gribu, lai mammas, kuras nolaiž sevi nedaudz aizdomājas - Vai attiecības ar vīru ir pasliktinājušās? Vai Tu patīc pati sev? Ko dari ikdienā, lai patiktu pati sev?
Nav viegli būt mammai, nav viegli apvienot visus ikdienas darbus, bet mēs, sievietes, nedrīkstam par sevi aizmirst!! Mums ir jābūt tik skaistām, cik bijām pirms bērna piedzimšanas. Turklāt, man lielākoties palīdzēja atsākt par sevi rūpēties vīra teiktais: Tev ir piedzimusi meita, Tu taču saproti, ka Tu viņai rādi priekšszīmi, kādai jābūt sievietei un, ka par sevi arī ir jārūpējas?
Mammas, noteikti vismaz 15 minūtes var iemācīt bērnam pagaidīt, kamēr izmazgājat, izfēnojat matus vai nomazgājaties un uzkrāsojaties. Novēlu visām ikdienā tapt un būt skaistām, lai vīri, kad dodaties ārā, kļūst nedaudz greizsirdīgi.
Un vēl - noteikti neaizmirstat atjaunot savu gardarobi. Un tas nemaz nav dārgi, notrāpat īstās izpārdošanas un - nopērciet sev jaunas, skaistas drēbes.
Par mums, sievietēm! Lai mums ikdienā izdodas būt skaistām!
Un bildē es, nedēļu pirms dzemdībām. :)
Par legingiem - ak šausmas! Man bija tieši tāpat, tagad legingi RIEBJAS. 😃
Par uzacīm (no komentāra) kam mazas un jākrāso,kam MILZĪGAS kā man, kad. Puse ir jāizrausta, lai neizskatos pēc aborigēna un mežones. 😃 Un tas prasa daudz laika.
Un tās spalvainās kājas... Taisnība. 😃
Tās gan nebija galējības, tā bija realitēte. Par cik nestrādāju grūtniecības laikā, tad nu ikdienā kā piecēlos, iedzēru ūdeni, kafiju, gāju dušā. Tad uz istabu pie lielā spoguļa lēni un rūpīgi krāsoties. Pa vidum dziedāju un dejoju pie dziesmām. Un tad jau drēbes. Es negribu melot, bet tas bija divas stundas no rīta vismaz! 😃 Un, ja vēl kaut kur pēc tam jādodas, atkal jāpārģērbjas. 😃
Man patīk “ko darīju arī tad, ja mazais brēca”, jo tieši šī iemesla dēļ es neko nedarīju! Un brīžos kad gulēja, devos atpūsties arī pati. Un vīrs daudz strādāja. Tad nu bija rutīna. Un vēl bēbja un ratu nešana dodoties laukā un pēc tam mājās.. nogurdināja.
Man diemžēl Dievs nav dāvājis uzacis 😃. Labi, tās man ir, bet tik knapi redzamas, ka man ir katru dienu”jāzīmē” uzacis. Tas prasa laiku un precizitāti. Ja man nebūtu jākrāso uzacis, ikdienā tik pietiktu ar sejas krēmu. Un varbūt skropstu tušu.
Ak jel!!! 😃 Par spalvainām kājām jau aizmirsu, jā, tās man arī bija! Priecājos, ka spalvas gan nav izteiktas, maigas un praktiski neredzamas, tāpēc tām īpašu uzmanību varēju nepievērst. Un nošaujot kājas! Tā viegluma sajūta! Ak. 😃
Gandrīz visa diena pie spoguļa un tad nedēļu nemazgāties dušā - tās ir baigās galējības.
Man pirmajos 4 mēnešos bērns bija ĻOTI nemierīgs, gulēja tikai rokās... naktī cieši blakus. Kā tik noliec vai atvirzies, tā trūkstas augšā. Plus vēl trīsgadnieks ar savām vajadzībām... Vīrs ļoti daudz iesaistījās bērnu aprūpē, bet vienalga man nācās visus skaistumkopšanas pasākumus samazināt. Ikdienā tas bija līdz 7 minūšu absolūtajam minimumam, ko darīju arī tad, ja mazais brēca: ieziepēt dušā paduses, noskaloties, noslaucīties, dezodorants, apģērbties, un tad varbūt 1 min zobiem, ja brēka nav pārāk histēriska.
Visi ekstra pasākumi man vienkārši nelikās tā stresa vērti. Jā, man tas ir stress, ja mazais raud - tas ir pilnīgi dabīgi.
matus izmazgāju vakarā, kad vīrs auklēja brēcēju. Tie man gari un biezi, var žūt paši. Un tad varēju zobiem veltīt visas 3-4 min un nogriezt kājām nagus 😃
Reizēm biju spalvaina, reizēm par sejas krēmu atcerējos tad, kad sausuma sajūta jau lika par sevi manīt, bet jau tad zināju, ka tas viss taču ir pārejoši. Un nekādi šitādi atgādinājumi, ka nedrīkst tā nerūpēties par sevi, man neko nebūtu līdzējuši, jo, pirmkārt, es tomēr rūpējos (nesmirdēju), otrkārt, labi zināju, ko un kāpēc izvēlos tieši šajā dzīves brīdī. Jā, kāju spalvas man varēja pagaidīt (nenoģībstiet, visi jau tak it kā zina, ka tās aug arī sievietēm 😃)
par drēbēm - tās man bija jau pirms tam diezgan pārdomātas un tādas, ar kurām nebūtu kauns aiziet arī uz piemājas veikalu un parku. jā, ja man būtu skapī kaut kāds vecs t-krekls vai novazāts džemperis, gan jau pakamptu to, bet neko tādu cenšos neturēt. Šobrīd taču mode arī visai demokrātiska, modernās "trenuškas" var valkāt visur, drēbēm "oversized" piegriezumi, kas pieļauj gana lielas svara svārstības. Un mājas drēbēm arī jābūt pietiekamā daudzumā, jo ļoti smērējas.
matus arī saglabāju garus, jo man tā liekas praktiskāk - vieglāk varu savākt.
Prieks, ka rūpējies par sevi un atgādini to citām! 😀
BET - sievietes, mēs nedrīkstam aizmirst, ka vīram nav jāmīl tikai mūsu "seksīgums" un laikā, kad rūpes par sevi aiziet novārtā, attiecībām ar vīru nav jāšķobās - viņam ir jāsaprot, ka tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā un visiem spēkiem jācenšas palīdzēt. Ja viņš to nedara, atgādiniet 😀