21.05 10:00-12:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 7
Kas ir krīze? Kāda ir krīze? Uz to tādas īstas atbildes nav, bet ir vispārīgi termini:
- Krīze ir nobriedusi nepieciešamība mainīt situāciju vai maiņas iespēja.
- Krīze ir radikālu izmaiņu stāvoklis procesā.
Un tā varētu arī turpināt definīcas un to interpretācijas.
Krīzes ir dažādas - ir finansiālās, ir globālās, ir ģimenes, ir attiecību...
Manuprāt tieši attiecību krīze ir tā, kura sevī ietver visas krīzes! Jo tieši no dažādām citām krīzēm, rodas krīze arī attiecībās. Ja ģimenē rodas problēmas ar naudu, tad tas ietekmē visu ģimeni, rodas nesaprašanās, rodas sajūta, ka strādāju par maz, ka priekšnieks maksā pārāk maz, bet grib par daudz utt.
Tāpat attiecību krīze var uzrasties arī no priecīgiem notikumiem - bērna dzimšana. Lai gan bērniņš ir ļoti plānots un gaidīts, bieži notiek tā, ka vecāku attiecības sašķobās tik tālu, ka ir pat uz sabrukšanas robežas. Šī mazā dvēselīte neapzināti izraisa krīzi vecāku attiecībās. Tētis grib strādāt vairāk, lai varētu visu nodrošināt, mamma pārmet tētim, ka viņš mājās ir maz, pārguris utt. Protams, ka māmiņa arī ir pārgurusi, bet viņai ir jābūt ne tikai mammai, bet arī sievai. Viegli nav. Zinu tētus, kuri ir gājuši gulēt uz otru istabu, lai tikai nedzirdētu kā bērns pa nakti raud. Par laimi mans vīrs tā neizdarīja - viņš saprata, ka man arī ir grūti, ka tas būtu kā sitiens zem jostas vietas man! Un tā arī būtu bijis!
Zinu pārus, kuri ir jau izšķīrušies, kaut bērniņš ir maziņš, pavisam maziņš. Žēl, jo sanāk, ka neapzināti bērns ir izjaucis šīs attiecības. Protams, ka bērns tās neizjauc, to izjauc mūsu neprasme komunicēt savā starpā un mūsu egoisms.
Problēmas ir jārisina, jārunā. Kad ar vīru grasījāmies laulāties, mācītājs (ar katru atsevišķi) runāja. Viņš gan smējās, ka mēs esam jau sapratuši pašu galveno attiecību stūrakmeni - runāšanu! Ir jārunā vienam ar otru! Tieši ar komunicēšanu par problēmām, ķibelēm, mēs risinam situāciju! Nevaru teikt, ka vīrs vienmēr būtu runājis par problēmām (te laikam pie vainas ir pagātnes pieredze), bet viņš ir mācījies, ka ir jārunā! Ne velti ir sakāmvārds - dalīta bēda ir pusbēda! Izrunājoties kļūst vieglāk. Ja attiecībās mēs nerunājam, tad kā otrs zinās, ka kaut kas mūs neapmierina?! Mīļās sievietes - vīrieši taču nav gaišreģi - viņi nesaprot par ko mēs pukstam, dusmojamies. Mums pašām arī par to ir jārunā. Protams, ka nav viegli, ja vīrietis noslēdzas sevī un nerunā par problēmām. Ar saviem pārmetumiem mēs padaram visu vēl sliktāku. Jo daļa taisnības ir katrai pusei.
Kad meita bija pavisam maza, man likās, ka es sajukšu prātā. Vīrs, protams, piedalījās maksimāli rūpēs par meitu, bet man jau bija stadija, kad likās viss - es vairs nevaru. Ja kaut ko teicu vīram, tad viņš arī pretī teica kaut ko. Zināju, ka ir jāpaklusē, jo ar saviem pārmetumiem es tikai padarīšu visu sliktāku un vīru sāpināšu. Jo arī viņš dara visu, ko var izdarīt. Ne vienmēr ar pārmešanu mēs panāksim efektu. Labāk ir izrunāt visas bēdas mierīgi, tad arī rodas idejas kā to visu atrisināt.
Attiecībās nedarbojas teiciens - runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts!
Tieši tāpēc, dāmas, runāsim ar saviem vīriešiem, mācīsim arī viņiem runāt ar mums un tad arī, kopīgiem spēkiem, izdosies pārvarēt ne tikai finanšu, bet arī attiecību krīzes!
Aab