Rotas – ar katru gadu vairāk izkrāšņo mani!

31. Aug 2014, 22:45

Līdz studiju gadiem biju aktīva rotu nēsātāja. Mana galvenā rota bija gredzeni- pilnas rokas ar lieliem sudraba gredzeniem.Domāju,ka nekad dzīvē nenēsāšu zeltu,kur nu vēl kādus mazus gredzentiņus.Bet tā jau laikam dzīvē notiek- nekad nesaki nekad!Gāja laiks un es saņēmu savu saderināšanās gredzenu. Lai arī sākumā domāju- ko tad man tagad darīt- man tak ir astoņi sudraba gredzeni,un visi man patīk!!! Bet nu jā, laikam jau briedums nāca un gredzens ,ko uzdāvināja mans mīļotais vīrietis bija tuvāks par tiem daudzajiem sudrabiem.Ta nu sākās manas attiecības ar zeltu un zelta gredzeniem. Citādas rotas man īpaši nebija . Man pat īsti nepatika. Bet tad atkal uzstājās mans vīrietis. Saņēmu dāvanā zelta ķēdīti.Tad nu kādus piecus gadus manas rotas bija mazais zelta gredzentiņš un ķēdīte.

Skaidrs,ka pēc bildinājuma jānāk bija arī laulībām.Tad nu arī tiku pie laulību gredzena.To izvēlējāmies visvienkāršāko. Šķita,ka jo vienkāršāks gredzens ,jo jaukāka būs laulība. Negribējās nekādas ārišķības!

Otra rota kāzās bija diadēma.Tā bija mana sapņu rota jau kopš bērnības- ja kāzas,tad princešu kronītis. Meklēju viņu nedēļu pirms kāzām,bet nopirku tikai 21:00 pirmskāzu dienā,kad jau veikalu gribēja vērt ciet.Grūti gāja,jo izvēle bija maza, tikai dažos veikalos varēja nopirkt,bet bija jāizvēlās starp pieņemamu cenu un vēl arī pēc izskata man ne visas patika.

Pēc kāzām ilgu laiku man īpašu rotu nebija. Bet līdz ar meitiņas gaidīšanu ,parādījās vēlme ar vien vairāk pucēties. Un tad manā mājā ieradās rotas. Man jauku komplektiņu uzdāvināja draudzene,bet diemžēl auskaru man nav,tā nu tikai daļa no tā tiek izmantota svētku reizēs pie kādas vakarkleitas.

Vēl man ļoti iepatikās tamborētās krelles. Iemācījos pati tādas pagatavot un tagad tās ir manas mīļākās rotaslietas. Laikam jau tāpēc,ka pati varu tādas pagatavot un gatavoju to ,ko sirds kāro.

Vēl man ļoti patīk rokassprādzes. Lai arī man grūti ir atrast piemērotu,jo mana roka ir ļoti tieva.Tomēr pāris man ir.

Man iecienītākā ir sarkanā,ko man uzdāvināja viena laba draudzene uz Mājsaimnieču olimpiādi pāris gadus atpakaļ.To tad arī es ļoti bieži nēsāju.

Tad no vecās rotu lādes arī izvilku kaklarotu,kas dāvināta jau pirms desmit gadiem.Nepatika man . Bet tagad nesen pievilku pie viena klasiska džemperīša un visi kolēģi tik ļoti slavēja ,ka sāku šo arī nēsāt.

Tā nu pamazām apaugu ar dažādām rotaslietām. Laikam jau pateicoties savai meitiņai sāku vairāk pucēties,jo mammai tak jābūt skaistai.

Un ,lai rotas nemētātos pa māju, man ir jauka lādīte ,kur tās glabāju.

Un te nu atkal jāsaka paldies draudzenei. Draugu man nav daudz,bet tie paši mani lutina. Lādīte ir gandrīz jau pilna,tāpēc esmu jau noprikusi vēl vienu,ko šoreiz pati vēlos dekupēt.