Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Uzsākot patstāvīgu ģimenes dzīvi, par sevi uzzināju daudz. Sapratu, ka ļoti labprāt nesu atbildību, uzņemos pienākumus, spēju darboties viena, kā arī lieliski organizēju un plānoju laiku - gan savu, gan kopējo.
Grūtniecības laikā mājās izveidoju "strādājošu" režīmu - pateicoties tam, viss tika paveikts, turklāt laicīgi. Piedzimstot meitai, mans grafiks "izšķīda" mazos gabaliņos. Kā jau rakstīju kādā savā blogā - iestājās pilnīgs haoss! Manam organizētajam saprātam tas bija neaprakstāms pārbaudījums - dzīvot no minūtes līdz minūtei, nezinot, ko tā nesīs sev līdzi. Protams, bija arī asaras un puņķi, jo bija brīži, kad likās, ka nekontrolēju neko, un viss aiziet pašplūsmā.
Pēc pirmā mēneša palēnām sāka veidoties režīms - nedaudz saraustīts, nereti izjaukts, taču - vismaz kaut kāds. Turējos pie tā abām rokām!
Kādā brīdī ievēroju, ka meitiņas prasības sakrīt ar konkrētiem laikiem pulkstenī. Pie sevis nodomāju:" Forši! Viņa pati sev izveido režīmu!" Es tam pakļāvos un visu pakārtoju atbilstoši jaunajam, mazulītes diktētajam, grafikam.
Kādā brīdī sapratu, ka jebkāda nobīde no plānotā sagādā lielu stresu ne vien mazajai meitiņai, bet arī man. Iespējams, ka man tas bija vēl smagāk - atlikt plānoto, ļauties spontanitātei. Režīms, kas ļāva sajust stabitāti un drošību, nu bija kļuvis par krātiņu, no kura neredzēju izeju. Visticamāk, vienkārši baidījos. Likās, ka, atceļot kādu darbību, "sabruks" visa diena.
Tagad jau daudz maz esmu iemācījusies dzīvot "elestīgā režīmā" - turēties pie grafika, taču saprast, ka var gadīties arī nobīdes. Un tas nav pasaules gals! Par šo apjausmu jāpasakās meitai, kura, kļuvusi vecāka, ir ar prieku izturējusi visas tās reizes, kad visi laiki un nodarbes tiek sajauktas, un mēs esam kaut kur devušās. Redzot, ka viņa spēj pielāgoties pārmaiņām, arī man nācās to iemācīties.
Es uzskatu, ka režīms IR nepieciešams. Tas rada ne vien "es visu kontrolēju" sajūtu vecākiem, bet arī drošības sajūtu mazulītim - ir pierādīts, ka bērniņam ir svarīgi zināt, kas pēc kā sekos. Tāpēc mūsu mājās viss vēl arvien tiek plānots. Un mammīti vēl arvien pārņem neliela panika, kad nākas kur neplānoti doties. :)
Kādas ir Jūsu attiecības ar režīmu - tā ieviešanu, ievērošanu un pārkāpšanu?
Miega ritmi pirmajā dzīves gadā ļoti mainās. Es centos ņemt vērā, cik h nomodā mazais spēj pavadīt, cik ilgam jābūt miedziņam, lai justos izgulējies un kad jāpamostas no pēdējā dienas miega, lai vakarā laicīgi aizietu gulēt (man tas bija svarīgi, jo mājās ir arī bērnudārznieks, kuram vajag vakarā mieru un mammu, lai no rīta būtu izgulējies un neslimotu miega bada dēļ) un nemostos pusnaktī tusēt. Tad vēl izaicinājums nolikt abus brālīšus gulēt - viens nemieg tāpēc, ka otrs kustās, un pretēji... Bieži neizdevās ideālais ritms, jo šim bēbītim miegs ļoti trausls bija, dienā reizēm pamodās pēc pusstundas, reizēm nogulēja 2... jo īsāks miedziņš, jo drīzāk nāk nākamais... un neko tur nevarēju daudz izdarīt, lai arī centos. Ap 9 mēn, kad nostabilizējās 3 miegi, kļuva vieglāk, tad jau ritms nobruka tikai tad, kad kaut kur bija jābrauc. Kad pārgāja uz 1 miegu drīz pēc gadiņa vecuma, tad jau bija pavisam viegli. Nu ir tā, ka mazais vai nu atplīst pirms bērnudārznieka, neliekoties traucēts, ka viņš rosās, vai nu abi reizē.
pielāgošanās bērna vajadzībām nav bezrežīms 😉 un režīms nenozīmē obligāti kaut ko uzspiestu.
Mēs režīmu neesam uzspieduši. Bērns labāk zin, ko grib.
Man vieglāk ir pielāgoties, nekā uzspiest kaut kādus pašas izdomātu režīmu. Gribēs bērns - gulēs, negribēs - tāpat nepiespiedīšu gulēt. Ar ēšanu tas pats. (Par darīšanām nemaz nerunājot.) 😀
Vai jums ir cita pieredze? 😀
Mūsu mazajai peciņai ir 5 nedēļas. Jau grūtniecības laikā ar vīru zinājām, ka vēlēsimies ievērot daudz maz kādu režīmu. Mazajai piedzimstot, uzreiz mēģinājām panākt, ka pa dienu kādas stundiņas ir nomodā, lai pa nakti gulētu. Tas izdevās, naktīs ceļas tikai 1x, lai paēstu. No 3 nedēļu vecuma sākām konkrētāku dienas režīmu. Tas ne vienmēr izdodas - dažreiz esmu pārgurusi mazo modinot vai neļaujot aizmigt par ātru. Tomēr lielākoties režīms sanāk, nereti ar kādām mazām nobīdēm, bet tas nemaina kopainu 😀 Kopumā visi esam atrpūtušies, izgulējušies un laimīgi 😀 Un tajās dienās, kad pati noslinkoju un ļauju mazajai pa dienu daudz gulēt, tad arī naktīs tiekam pie lielākām ballītēm, jo mazajai daudz enerģija 😀