Nogurums no – ‘’Visam jābūt perfekti’’

20. Oct 2016, 00:00

Kopš bērnības ir nācies ļoti daudz dzirdēt tādus vārdus kā: ‘’Sakārto savu istabu, visam jābūt savos plauktiņos!’’, ‘’Re, kādas labas atzīmes kaimiņienei Ņinai, bet tu tik šļūc uz četriniekiem’’. Un tā paiet dzīve vecākiem pierādot, ka nemaz tik slikta neesmu. Centos mācīties cik vien spēju, pabeidzu augstskolu – vēl nav labi. Ir burvīga ģimene – gādīgas vīrs, burvīgs puika, bet tu taču varēji dabūt labāku. Liekās darbs arī labs, nauda ir, protams varētu būt lielāka, bet nē… un atkal vecākiem nav labi.

Vai vēl kādai tā ir, vai man vienīgajai paveicies ar tik mīlošiem vecākiem? Tikko nesen nosvinēju savu trešo gadu desmitu un sapratu ka esmu nogurusi no cīņas būt labāka, vienmēr sevi graužu par to, ja būtu labāk mācījusies angļu valodu, būtu labāk atalgots darbs, kopš bērnības cīnos ar sevi, lai tiktu vaļā no savas intravertās būtības ārā, lai spētu perfekti komunicēt ar cilvēkiem utt. Un tas mani vajā un vajā. Vienmēr jābūt perfektai, bet nevar taču būt perfekts un tagad ir iestājies tāds periods ‘’nu laikam man tagad ir vienalga’’.

Kā, lai tiek vaļā no neapmierinātības ar sevi, nepārliecību par saviem spēkiem, pieņemtajiem lēmumiem un kā, lai tiek galā ar sajūtu, ka esmu nogurusi no dzīves?

Māmiņa

Sūti savu stāstu uz realamamma@maminuklubs.lv!

Stāsti būs kā iedrošinājums katrai mammai par to,ka ir normāli būt nogurušam. Ir normāli atzīt, ka kaut ko nespējam. Ir normāli būt normālai, nevis perfektai mammai!

Reizi mēnesī kādai stāsta autorei dāvinimāsim pārsteiguma balvu!