Radošais bērna kopšanas atvaļinājums ar daudz jo daudz informācijas avotiem

Ir tā, ka daži raksti top ļoti, ļoti ilgi! Kā piemēram, šis! Šoreiz salikt punktus uz i mani pamudināja blogošana Māmiņu Klubā, kur šobrīd aktuāla tēma – hobiji bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā! Uuuj, kā es esmu padevusies tamborēšanas kārei! UJ! Vīrs jau sāk jokot, ka tamboradatu mīlu vairāk kā viņu, bet nu man TĀ patīk! Meklēt idejas, mēģināt, priecāties, pat ja nav sanācis kā gribētos! Zinu, ka tad, kad atgriezīšos darbā, atkal iekritīšu medicīnas valgos un tas būs mans galvenais hobijs. Vai tamborēšana būs iekarojusi kādu sirds stūrīti uz palikšanu .. ? To rādīs laiks!

Atļaušos publicēt tā, kā bija plānots sākumā. Ak, jā, tas bija gandrīz pirms gada!

 ...

Šogad mani pārņēmis absolūts Ziemassvētku gaidīšanas laika entuziasms !

Vēl nebija pagājuši valsts svētki, nē, vēl pat nebija pienākuši, kad es jau nepacietīgi gaidīju, kad nu nesīsim mājās eglīti, jo Pinterestā atradu pāris idejas rotājumiem :) Tā es drusciņ saslimu ar Pinteresta idejām (godīgi sakot jau sen, kad gatavojāmies kāzām jeb 3 gadus atpakaļ!) un, tā kā pamazām kļūstu par īstenu mājsaimnieci, tad sāku tās realizēt!

Noteikti jāpiebilst tāds svarīgs fakts, ka ar rokdarbnieču prasmēm nekad neesmu izcēlusies, bet aizstāvībai jāmin, ka gēnos ir :). Tā es, bruņojusies ar milzu entuziasmu,  sāku darboties!

P. S. Zemāk atrodamie rokdarbnieces prieciņi tiks nemitīgi papildināti! (es ceru).

Projekts nr. 1 jau izsenis (jeb kad sāku gaidīt Miķeļpelīti) ir pūcītes. Tamborētas.  Jā, pirmās pavisam bailīgi tapušas, nākamās jau drosmīgāk, pēdējā droši vien būs super pūce! Šis vēl ir tapšanas stadijā, jo tā līdz galam nav gatava bērnistaba! Bilde, saprotams, būs tad, kad projekts būs gatavs!

Pirmās pūces.

Ar milzīgu prieku turpinu šo ierakstu un lepni pievienoju pūču koka bildi! Bērnistaba ir gatava, koks ir uzgleznots, vēl tikai palicis sasmelties miljons idejas un satamborēt pūces, lai koks būtu pilns un raibs! Plānoju, ka pūcēm ar laiku varētu pievienot kādu attīstošu elementu – kādai pogājamu jaciņu, kādai šņorītes, kādai rāvējslēdzēju – atkarībā no Miķeļa vecuma un prasmēm!

Uzslēdzām pūču skaņas, noslēdzām lielo gaismu un KAIFOJĀM par vienu no mūsu sapņu projektiem, kas ir izdevies!

ŠEIT foto, kas mani pamudināja vispār šito sākt, nejauši uziets Pinterestā. Un ŠEIT viens free pattern. Jāsaka gan, ka sākumā nemācēju saprast kas tur rakstīts ar tiem saīsinājumiem, mēģināju pati kaut ko! Tagad atceroties vispār nesaprotu kā to dabūju gatavu, gandrīz uz dullo! Tas pūces padara vēl mīļākas!

Projekts nr. 2

Gaidot Miķeļpelīti, gribēju uztaisīt sapņu ķērāju. Neesmu uztaisījusi. Tad gribēju uztaisīt gultiņai visādus ķinķēziņus, kas grieztos mūzikas pavadījumā. Neuztaisīju. Bet tad es pilnīgi nejauši, tamborējot eglītei zvaigžņu formas rotājumus, iedomājos, ka foršāk būtu, ja tie rotātos puisītim! Dažus uztaisīju, pamēģināju piekarināt un JĀ! Strādā! Puisītis i acis atraut nevarēja. Jauki, jo mammai kādu laiku bija mērķis. :)

ŠEIT links uz zināšanu un iemaņu krāteri jeb Pinterestu.

Projekts nr. 3

Principā jau tapa vienlaicīgi ar zvaigznītēm, jo drusciņ jau apnīk tamborēt vienu un to pašu! Kā jau teicu, zvaigznītes bija domātas eglītei, tā kā nu zvaigznītes ir pelītei, tad eglītei tiks sniegpārsliņas! Šobrīd tapšanas stadijā un vīrs vēl nav pierunājams atstiept mājās eglīti, saka, ka par agru esot. Bet tiklīdz būs gatavas sniegpārsliņas, tā viņam nebūs variantu :).

Un atkal es priecīgi turpinu pēc laika un padalos ar foto kā tad izdevās! Esmu nedaudz paškritiska un jāsaka, ka gandarījumu sniedza, bet vai šīs sniegpārsliņas es gribēšu likt arī nākamgad? Drīzāk nē, nekā jā :_

Es laikam izmantoju ŠO patternu (kā to vispār sauc latviski? Ja uzzināšu, apsolu visur izlabot!)

Projekts nr.4

Adventes vainags. Skaidri zināju, ka šogad nekādu skuju, pagājušajā gadā pārāk ar tām noņēmos un tāpat nekas dižs nesanāca. Arī šo dzīves situāciju atrisināja Pinterests un tika nolemts ņemt opā Miķeļpelīti un doties uz mežu pēc čiekuriem.

Kad kuļķenes bija pilnas, mēs devāmies mājās, čiekuri devās mazgāties un izkarsēties cepeškrāsniņā 200 grādos (jo šī gada vainagā dažāda izmēra rāpojoši elementi nav plānā!). Jāpiemin, ka rodas tāds neliels aromāts, ja esi izdomājis cept čiekurus :). Tā kā ārā mitrs un pretīgs laiks, tad cerējām, ka krāsniņā čiekuri atvērsies, bet tā nenotika. Tā nu lipināju čiekurus, dekorēju ar dzērvenēm un dedzām pirmo sveci!

Pēc pāris dienām pāri palikušie čiekuri uz pannās bija smuki atvērušies un iepozēja kopā ar galveno čiekuru.

Galvenais čiekurs Mimis.

Galvenais čiekurs Mimis izrādījās neprātīgs dzērveņu fans (ko mēs jau zinājām, bet cerējām, ka būs tolerants pret skaistām lietām!) un pat nedēļa nepagāja, kad bija pilnīgi apstrādājis mūsu skaisto vainagu.

Top!

Pirms Mimi un pēc Mimi.

Projekts nr.5

Tā kā šogad sociālajos tīklos daudz sastopos ar info par adventes kalendāriem, kuros mudina nekultivēt konču pārsvaru, tad tā padomāju arī es – kā es varētu iepriecināt savus vīriešus bez saldumiem (vienam vēl nav aktuāli, otram šobrīd nav aktuāli!) Atkal talkā nāca Pinterests, nedaudz izdoma un tā nu tapa mūsu ģimenes pirmais adventes kalendārs – taisīts no aploksnēm, dienas sadalītas – zaļās vīram, gaišās man un pāris dzeltenās mūsu puisēnam! Ko likt aploksnē – brīva improvizācija! Izrotāts, protams, ar tamborētiem sīkumiņiem!

Projekts nr.6

Ideju ieraudzīju pilnīgi nejauši – tamborēta grāmatzīme. Tā kā mums ļoti patīk lasīt grāmatas, bet tam sanāk ļoooti maz laiks, tad nolēmu, ka pašas radīta grāmatzīme būtu forša lietiņa, ko ielikt adventes kalendārā vīra dienā un uzaicināt viņu vakarā palasīt grāmatas! :)

Vīrs bija tādā sajūsmā, ka uztamborēju tādu arī Vecotiņam uz Ziemassvētkiem un tad vēl vienu Oktobrēnu tikšanās dāvaniņai un tad .. un tad it visiem, kam interesēja!

Vesela žurku ģimenīte dodas uz oktobrēnu ballīti!

ŠEIT free patterns burvīgajai žurkai. Bet, ja nesanāk, bet dikti gribas žurku, man droši var jautāt, vēl joprojām esmu starā par viņu izgatavošanu! Plāniņā pieķerties vēl citiem dzīvnieciņiem, ceru, ka nākamajā reizē papildinot šo rakstu jau varēšu papildināt tieši šo projektiņu! Nākamā gada Adventes kalendārs taču tuvojas :)

Projekts nr. 7

Jauno, 2017. gadu sākām ar brīnišķīgu notikumu, ko novēlu ikvienai ģimenei, kas ciena un godā latviešu tradīcijas (laikam pareizāk būtu teikt – kas uzzina un grib zināt sen aizmirstās, bet tik spēcīgās latviešu tradīcijas!) Miķelim bija pirtīžas rituāls un saru dzīšana. Es par to reiz uzrakstīju ŠEIT. Saskaņā ar tradīcijām, lielā notikuma beigās jaunie vecāki pateicas – gan pirts kūrējam, gan visām latviešu dievībām, kas klāt stāvējušas un piesauktas, gan vecenei (rituāla veicējai), gan visiem citiem, kam vēlas! Bet skaidrs, ka ieiet veikalā un nopirkt šokolādi būtu pilnīgi garām, vajadzēja kaut ko īpašu. Tā es atkal pilnīgi nejauši (vispār es esmu izaugusi tik liela, ka vairs neticu nejaušībām, bet tas ir labs vārds kā vienkāršot to mistisko apstākļu sakritību :)) Pinterestā uzgāju kaķi. Es pat nezinu kāpēc, laikam meklēju kādu mantu, ko varētu pagatavot Miķelim .. Bet tā es izdomāju, ka pagatavošu to kā pateicību! Šis tiek pasludināts par manu vissirsnīgāko projektu, jo beigu beigās ideja aizvijās tik tālu, ka gribas pasmaidīt iedomājoties vien!

Tātad. Free pattern ņēmu ŠEIT. Sāku darināt, pat nenojauzdama cik daudz dziju tādam kaķim vajag. Protams, ka beidzās dzija, bet kaķis vēl ne. Aizdzinu vīru pēc dzijas. Protams, ka tāda nebija. Kaķim sanāca citas krāsas dupsis, bet galvenais, ka no sirds!

Te nu viņš ir – sirsnīgākais kaķis pasaulē!

Bet kāda tad tā brīnišķīgā ideja, kas manai sirsniņai liek apvelties vēl šobaltdien!? Dāvināju šo kaķi savam tētim, Miķeļa vectētiņam, kas, kopā ar savu sieviņu veica pirtīžas rituālu. Tētis ir pirtnieks, bet nekad nebija nodarbojies ar šo lietu, tāpēc bija saviļņots līdz pašiem dziļumiem! Kā teiktu turku seriālā – visdziļākajiem dziļumiem! Paldies gribējām arī teikt pirtiņai, kurā burtiski pazudām no ikdienas steigas, realitātes un pilsētas vides nebūšanām. Rezultātā – kaķis tika pirtiņai kā sargs un tajā pašā laikā kā kāds, kas vienmēr logā pavadīs prombraucot un vienmēr sagaidīs atbraucot!

Pavada prombraucot.

Un sagaida atbraucot.

Projekts Nr 8. 

Šo projektu veltu neveiksmēm, lai nerastos pārāk rožains skats uz manām rokdarbnieces prasmēm. Nē, es neesmu tā, kas spēj radīt ko absolūti unikālu, uz līdzenas vietas izdomāt jaunus rakstus, kombinācijas un figūras. Paldies gadsimtam, ka ir Pinterests!

Viena no lietām, kas man ļooooti patīk ir groziņi. Nu, būtībā viss, ko var palikt zem storage box. Tā nu ierakstīju šo vārdu salikumu Pinterest meklētājā, pievienojot vārdu crochet (kas apzīmē tamborēšanu) un aiziet!

Izmeta man ŠO un ŠO. Un tad vēl ŠO. Un pat ŠO! Un kā tad bez ŠĪ krāšņā!

Mans rezultāts.

Jā. Mans rezultāts ne īpaši līdzinās tām skaistajām, augstāk minētajām bildēm. Bet nav jau ko pārdzīvot. Neveiksme ir īpaši laba pieredze, tagad man ir arī šāda! Izārdīju un aizsūtīju dziju mammai – labāk lai uzada zeķes. :) (Mana mamma ir zeķu adīšanas monstrs (Suleimans vēl nav beidzis runāt, kad viņai jau zeķe rokās), ja gribas zeķes, bet nav prasmes, tad arī šo man var pajautāt :)).

Projekts Nr 9.

Nedomājiet, ka pūcītes beidza savu triumfa gājienu ar koka tapšanu. Nē, nē. Uj, atceros kā šodien, ka ar lielu vēderu staigāju pa Depo un man tā patika viss, kur ir pūcītes! Es biju galīgi traka pūcīšgrūtniece! Tā nu Miķelim ir tapetes ar pūcītēm un koks ar pūcītēm. Hmm, kādā tematikā lai nosvin gada jubileju!? Nu bet loģiski, ka pūcīšu! (Īstenībā apsolīju vīram, ka ar šito beigšu savu pūcīšu apmātību). Ja jau svētki, tad kaut kas jānotamborē! Man ļoooti patīk, ja ballītes ir dāvaniņas katram viesim, tāpēc noteikti gribēju arī Miķeļa ballītē tādu! Izdomāju, ka notamborēšu pūcīšu maskas. Īstenībā jau es to izdomāju pēc tam, kad Pinterestā ieliku meklētājā “crochet” un “owl”. Uzgāju ŠO. Mēģināju sev pierādīt, ka pusotras nedēļas laikā spēju notamborēt 25 pūču acis. Nespēju. He, he. Un vēl biju izdomājusi, ka visi pieaugušie būs ar ciet actiņām, bet visi bērni būs ar vaļā actiņām un būs superīga kopbilde. Kādreiz citreiz noteikti būs! Bet beigu beigās  bija vismaz dažas, ko pielaikot uz fotografēšanos un veseli divi maisiņi ar nepabeigtām, ko ielikt andelē “ajanukādamvajaglaiespabeidzu” :).

Procesā.

Galīgi procesā 

Šis un tas gatavs.

Rezultāts gan priecīgs!

Jubilāram (ja būtu paspējusi vai ja šī ideja būtu mani atradusi agrāk), būtu pagatavojusi ŠĀDU.

Vēl dažas foršas idejas pūcīšu ballītei ēdiena sakarā ir ŠĪ, ŠĪ un ŠĪ. Augļiem cits skats, izmantojot ŠO ideju un pat akmentiņš ir forša lieta, ko var iekļaut savā pūcīšu ballītē, kā ŠEIT!

Projekts Nr.10

Šo es pasludinu par savu iespaidīgāko projektu. Es to taisīju gandrīz gadu, jo pēkšņi apnika, noliku malā. Tad atkal gribējās, paņēmu. Tad apnika. Gribēju Kārlim (Miķeļa brālēnam, kas ir gadu un bišķiņ vecāks) vārda dienā (kas ir Janvārī), bet sanāca dzimšanas dienā (kas ir Septembrī). Nākamā gada.

Labi, ka man bija palīgs, citādi varbūt vispār nebūtu tikusi līdz finišam!

Man riktīgi iepatikās ŠĀDA sedziņas ideja – sastāv no daudz dzīvnieciņu attēliem un mazais var mēģināt atpazīt un iemācīties tos nosaukt. Tā kā grāmatiņā, bet īstenībā sedziņā. Daudz dzīvnieciņus uztamborēju pateicoties šim linkam, bet daudz ieguvu arī ŠAJĀ. Ja gribējās ko konkrētu, meklēju “crochet animal applique“.

Beigu beigās netaisīju sedziņu, bet gan sapildīju ar sintaponu un izveidoju spilvenu, lai var vārtīties pa zemi un saukāt dzīvnieciņus vārdos! Apsveru ideju šādu notamborēt arī Miķelim, jo otrreiz kaut ko taisot jau milzīga skola rokā un nu tas būtu daudz vienkāršāk, kā slīcinot pirmos kucēnus :)

Projekts Nr. 11

Tā jau ir. Cik var tamborēt!? A ja nu vēl kaut kas sanāk, bet neuzzināšu, ja nepamēģināšu? Tā kā Oktobrēnu māmiņu vidū ir profesionālas šuvējas, tad veiksmīgā kārtā tiku pie audumu atgriezumiem – mīkstiem kā pirmais sniegs un krāsā kā mākonītis. O, mākonītis! Varētu labi piestāvēt tēta uztaisītajai gultiņai! Čau, Pinterest, ko tu man rādītu, ja es meklētājā ierakstītu “sew” un “cloud” ? O, ŠĀDU? Nu, pamēģināšu! Jāatzīst, ka nebija nekas nenormāli grūts, bet tomēr pinķerīgi un ja tamborēšanu itin viegli var savienot ar mazuļa aktīvo dzīvi un ja sauc, tad var nolikt malā un iet, tad ar šūšanu grūtāk, jādomā par diegiem, adatām, jaslēpj un  tā. Bet domāju, ka sanāca piemīlīgi – vaidziņi un kāju zābaciņu daļa ir no čaukstošiem konfekšu papīriešiem. Žēl, ka manam dēlam mīkstās mantas pie kājas. Ehh. Pacietību!

Misters mākoņspilvens!

O, kaut kas jauns. Aij, nav interesants!

Projekts Nr. 12

Šobrīdējā aizraušanās ir sedziņas. Vīrs jau pavisam smejas un saka, ka esmu saaugusi ar tamboradatu, jo kā viena sedziņa gatava, tā taisu nākamo! Man tā patīk izmēģināt dažādus rakstus – piemēram ŠO, vai ŠO, pat ŠO! Dažādu struktūru un biezuma dzijas! Man patīk pirkt audumus un mēģināt salikt kopā rakstus ar tikko tapušo tamborējumu. Un baigais prieks, ka viena Oktobrēna mazā māsiņa, kas mammai vēl puncī, varēs sasegties silti ar manu tamborētu sedziņu (cerams, ka sanāks lieliska!).

Kombinācija ar audumiem.

Rakstu raksti.

Man ir vairāki iesākti projektiņi, bet kaut kādu iemeslu dēļ nav pabeigti, bet nav arī iznīcināti – tamborēts vāciņš grāmatai, lapsiņas cepure Miķelim, košs ietērps kastītei .. Varbūt, ka tieši tās būs nākamās lietas, kas papildinās šo rakstu!

Lai sokas visi rokdarbi un nedarbi!

Sekot līdzi atjauninājumiem šim rakstiem varēsi ŠEIT! 

Pinterest mani var atrast kā https://www.pinterest.com/noracaabe/ - turpat arī saglabātas daudzas idejas!