Putraimdesas, jeb asinsdesas

Šoreiz padalīšos ar kādu senu, manas vecmāmiņas recepti.

Gatavosim putraimdesas, jeb tā saucamās asinsdesas.

Domāju, ka daudzi no Jums ir tādas ēduši, vai pat gatavojuši, bet ļoti daudzi nezina, kas tas tāds ir.

Agrāk, kad dzīvojām laukos un tika audzēti rukši, tad šīs desas tika gatavotas, bieži.

Nu jau gadus 12, šīs desas nebijām gatavojuši. Bet tad es uzzināju, ka ir iespējams veikalos nopirkt cūku zarnas, un vīram bija iespēja tikt pie cūku asinīm un mēs ar manu mammīti nolēmām šīs desas atkal pagatavot.

Visu gatavošanas procesu atrādīt nevarēšu, jo sākumā neiedomājos nobildēt.

Desu pagatavošanai vajadzēs:

- 1 kg miežu putraimu;

- 400 - 500 g svaigas, kārtainas cūkgaļas;

- 1 l cūku asiņu;

- 5 daiviņas ķiploku;

- sāls, pipari, lauru lapas:

- 1 paciņa zarnu.

Vispirms mazos gabaliņos sagriežam gaļu. Tad katlā ielejam 3 litri ūdens, pieberam gaļu un liekam vārīties. Kad sāk vārīties, noputojam. Vāram kamēr gaļa ir pusmīksta un tad pieberam 1 kg noskalotu putraimu. Maisot vāram līdz putraimi ir gandrīz mīksti (pusgatavi), vārot var piebērt nedaudz sāli.

Kad putra gatava, liekam to atdzesēties. Kamēr putra dzesējas, iemērcam zarnas siltā ūdenī. Es zarnas pirku MAXIMA veikalā, un tur uz paciņas viss ir norādīts, kā rīkoties.

Putra ir atdzisusi un sākam rīkoties tālāk. Ņemam palielu trauku, kurā liekam putru. Putrai pievienojam smalkos piparus, sāli, smalki saberztas kādas 3 lauru lapas un ķiploku spiedē saspiestas 5 ķiploka daiviņas. Tad tālāk mums ir jāpievieno asinis. No asinīm mums noderēs tikai biezumi, tādi recekļu gabali, šķidro asini nelejam. Asins recekļus samaļam caur gaļas mašīnu un pievienojam putrai. Visu ļoti kārtīgi izmaisām. Mana mamma pagaršo nedaudz vai pietiek sāls un garšvielu.

Tālāk ņemam izmērcētās zarnas un griežam apmēram 50 cm garos gabaliņos. Zarnas izskalojam.

Tad ņemam zarnas gabaliņu, vienu galu aizsienam ar diegu, otrā galā ieliekam iekšā šādu rīku.

Un ar rokām pildām masu zarnā iekšā. Kad zarna ir piepildīta, aizsienam. Nepildām zarnu ļoti pilnu, citādi vārot desas var saplīst.

Šādas izskatās piepildītas zarnas ar putraimu un asins masu.

Kamēr zarnas pildām, liekam lielo katlu vārīties ar ūdeni. Kad ūdens sāk vārīties ieberam nedaudz sāli un liekam iekšā vārīties desas. Kad ūdens atkal uzvārās, nedaudz nogriežam uguni, lai desas lēnām karsējas. Gatavību pārbaudām šādi -  paņemam adatu un ieduram desā, ja tek ārā dzidrs šķidrums, tad desas ir gatavas.

Gatavās desas ņemam ārā un liekam atdzesēties.

Atdzisušas desas griežam gabaliņos, liekam uz pannas un apcepam. Pirms tam var pannā uzcept kādu treknāku gaļas šķēlīti, lai būtu tauciņi. Bet var cept arī eļļā.

Gatavās desas mēs glabājam ledusskapī un cepam tikai, pirms ēšanas.

Manai ģimenei, draugiem un  kolēģiem, kuriem bija iespēja šīs desas nogaršot, ļoti garšoja.

No manējiem desas neēda tikai mazais dēliņš, viņš nemaz nevēlējās pagaršot. Tādu nu ir tā jaunā paaudze, lai gan meitām ļoti garšoja.

Vēl no šīm desām un svaigām ribiņām var vārīt gardu zupu.

Labu apetīti!

Vēsma

Vai Jūs ēdat šādas desas? Varbūt, ka arī paši gatavojat?