Pilnīgs mammas spēku izsīkums

Dažkārt kolēģi man vaicā, ko es daru vai lietoju, ka spēju nepārtraukti sevī saglabāt tik dzirkstošu optimismu un enerģiju? Parasti pasmaidu, jo atbildes nav. Lai arī pēc dabas esmu neglābjama pesimiste, tomēr ikdienā cenšos visam sliktajam iet apkārt ar lielu līkumu, kā arī apzinos, ka mana enerģija un prieks var iedvesmot pārējos. Un tā arī priecīgais noskaņojums aiziet pa ķēdīti tālāk.

Tomēr klāt tas mirklis, kad arī es varu atzīt – viss man nav spēka, mans enerģijas pulveris ir izšauts. Šonedēļ slimo mūsu bērniņš, tādēļ uzturos mājās un jau vakar mani pārņēma sajūta, ka nu gan ir beigas klāt. Šķita, ka vīrusi manī salīduši pa visām porām, lauž kaulus un spēka nav pat tik daudz, lai paceltu rokas. Taču ko nu tur daudz gausties. Turpināju vien tālāk savu mājas soli, taču naktī nevarēju sagaidīt vairs rītu, jo nelāgā pašsajūta auga vien augumā. Tādēļ no rīta brokastu vietā ieņēmu pretsāpju tableti un izklaidēju no miega pamodušos dēlu.

Apzinos, ka pāri visam nedrīkst tomēr aizmirst arī par savu veselību, tādēļ ņemu talkā dabas līdzekļus, cerot, ka tie palīdzēs sajusties labāk. Taču rodas jautājums – ko jūs, mīļās mammas, darāt, kad piemeklē spēku izsīkums un ir sajūta, ka tūlīt, tūlīt būs klāt slimība? Mēs, rūpējoties par savu ģimeni, ikdienā bieži vien aizmirstam, ka arī pašas esam dzīvas būtnes, kurām vajadzīgas rūpes, uzmanība, attopoties vien tad, kad ir jau par vēlu. Kad spēka un enerģijas nav un vīruss ir pārņēmis visu ķermeni.