Piedod, Latvija!

“Nevaicā, ko tava dzimtene var izdarīt tevis labā, – pavaicā, ko tu vari izdarīt savas dzimtenes labā.” /Džons Ficdžeralds Kenedijs/

Piedod man, Latvija! Lūdzu, piedod man, ka esmu tas vājais posms, kurš padevās un aizbrauca..

Mēs esam ģimene, kura dzīvo Lielbritānijā, nevis Latvijā. Kapēc? gluži vienkārši, te šobrīd varam sev nodrošināt pilnvērtīgāku dzīvi un vairāk sniegt bērnam. Neraugoties uz visu iepriekš minēto, mēs ļoti vēlamies tuvāko gadu laikā atgriezties mājās un to arī darīsim.

Dzīvojot šeit, mēs svinam visus latviešu svētkus, tai skaitā arī Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu. Mēs pavisam noteikti uzklājam īpaši latvisku svētku galdu,mm… sacepti speķa pīrāgi (TĀ SMARŽA..) Vietējā lietuviešu veikalā parasti tiekam arī pie dimdiņ kāpostiem, tie mums ir visamz divreiz gadā, arī ziemassvētkos. Vēl mēs iedzedzam arī kādu sveci un gluži vienkārši, mēs, mazā latviešu ģimene, plašajā Apvienotajā karalistē, esam kopā.

Šī diena pavisam noteikti liek daudz domāt par mājām, par dzimteni – vietu kur esam dzimuši mēs ar vīru. Godīgi? riebjas, ka nevaram tā pavisam vienkārši rīt doties atpakaļ un būt laimīgi Latvijā. Jautāsiet kapēc? – tapēc, ka šobrīd nejūtamies tam gatavi. Nejūtamies pietiekami stipri un apņēmīgi, lai mums tur būtu ļoti labi. Nē, es neinteresējos par politiku un ekonomisko stāvokli, neklausos un nelasu ziņas, taču no apkārtējiem gan tuvajiem, gan attālajiem cilvēkiem, diemžēl, pēdējo gadu laikā neko pārāk labu neesmu dzirdējusi. Nē, tas nenozīmē, ka Latvija ir slikta, taču tas nozīmē, ka kaut kas tomēr nav kārtībā ar visu to lielo,sarežģīto,mistisko sistēmu valstī. Mēs noskaņojam un gatavojam sevi priekš dzīves Latvijā, taču piesardzīgi un lēnām, jo nēesam vairs divi traki jaunieši, kas var spontāni doties piedzīvojumos. Nu jau mēs esam trīs un tā trešā nākotne mūs uztrauc visvairāk. Man pašai ir grūti būt prom no mājām, ir sāpīgi, ka sirds ilgojas gan pēc vecāku apskāvieniem, gan pēc omes klēpja, gan pīlēm arkādijas parkā. Un kā gribās ieiet rimčikā (RIMI) un izpirkt gandrīz visus veikala plauktus. āiiii! Gribu meitu aizvest uz Liepāju, Cēsīm, Jūrmalu.. LATGALI! tas tik būtu vareni. Staigāt gar jūru, vienkārši elpot to gaisu, tieši tik vienkārši. Es gribu parādīt cik labi ir tur, kur ir miers. Mazajā, mīļajā, drošajā Latvijā.. mājās. Latvijā dzivojošie – izbaudiet to visu, novērtējiet, ticiet man, citur nav labāk. Lai arī kā reizēm šķiet.. Latviešu tautai ir ļoti raksturīgi ieciklēties uz to negatīvo, drūmo un sāpīgo. Neuzskatu, ka tā ir pašu cilvēku vaina, uzskatu, ka tas tomēr rodas no visiem apkārtējiem apstākļiem/notikumiem. Atcerēsimies cik nežēlīgi un patiesi traģiski apstākļi ir bijuši mūsu vēsturē.. tie taču ir aiz muguras, ir vērts atviegloti nopūsties par šo faktu un pieminēt tos, kas mūsu valsts dēļ cīnijās un upurēja ļoti daudz ko. Nav tiesa? …Un katrā ziņā, ja paši mēs domāsim par nākotni pozitīvi, tad viss arī būs labi un notiks tās labās lietas, uz ko mēs visi ceram. Nevajag ieslīgt negatīvismā un mūžīgajos nosodijumos.

Šodien es domāju par tevi, Latvija, par to, cik laba Tu mums visiem esi, cik ļoti stipra un saliedēta ir tava tauta. To mēs esam pierādijuši ne vienu reizi vien, ka kopā mēs, latvieši VARAM! Tas ir pats svarīgākais – spēks kopā. Visi taču zinam, ka Latvija mums visiem ir ļoti bagāta. Tautasdziesmas, tradīcijas, dzejnieki, mūziķi, kino režisori… un vēl, un vēl, un vēl. Un šodien mēs visi svinam! Mūsu mazajai, mīļajai, ciešajai un patstāvīgajai Latvijai nu jau 99, urrā!!! Laimīgu jauno gadu, Latvija. Es Tevi mīlu un mīlēšu vienmēr. 

#lepnabūtparlatvieti

mammamia.com