17.04 13:30-15:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Analīzēšu sevi un vienu no manis trakākajiem tracinātājiem , nemitīgo bērna rotaļlietu kārtošanu !
Ja manī ir vismaz desmit lietas kuras ir konkrētas predekcionisma pazīmes un ar tām sadzīvot ir iespējams , dažreiz arī mazliet sanāk pievērt acis uz tām ,tad ir viena lieta ,kura nu nē! Tās ir mana mazā draiskuļa 1.5 gadi rotaļlietas , jeb rotallietu eksplozija vismaz reizes 5 dienā un ziniet , pēdējā laikā rodas sajūta ,jo vairāk Tu centies ,jo vairāk Tu to bardaku novāc ,jo sirsnīgāk bērns visu sakārto pa savam ! Hāh!
Ar galvu es saprotu ,tā ir bērna paradīze ,tas ir veids kā bērns dzīvojas, attīstas un izglītojas ! Es zinu man nav tiesības uz viņu dusmoties ,jo redz ,mantas ir visur !
Es vairākas dienas analizēju sevi ,kas notiks kad mēģināšu bērnu mācīt ,ka mantiņas jānoliek tur ,kur paņēmi ,kas notiks ,kad ignorēšu ,un dienas beigās kopā vai viena savākšu bardaku ,kā arī vēroju ,kas notiek nemitīgi vācot mantas un secinājumi :
Par mācīšanu , to darīšu arī turpmāk , jo bērns klausās ,It sevišķi ,ja mācīšanu pārvērt kā rotaļu , mums bija ātruma sacensība ,kurš ātrāk saliks piramīdas spainīšus vienu otrā,kurš sametīs Lego ,un paredzētajā kastē visveiklāk! Šis sanāca .
Par nekārtības ignorēšanu : šis nestrādāja ,pat radās pretējs efekts ,tas mani padarīja niknu , pat dusmojos uz sevi ,kamdēļ esmu tāda , likās ka bērns pārbauda manas robežas ,mājā nebija kvadrātmetrs ,kur nemētātos kāda rotaļlieta , dabūju no vīra pa kaklu ,jo mazais blēņdaris ,pat lāzerprinterī bija pamanījies iespiest koka dzīvnieku formas puzles gabaliņu ,un tētis prientējot projektu , salauza to pavisam , jo papīram velkoties iekšā ,tika ievilkta mūsu antilopes figūriņa. Es ar baltu skaudību skatos uz mammām ,kurām ir liela māja ,bērnu istaba un tad mantas ir kaudžu kaudzēm un bardaks ,super, mums tak ir bērns ,kā bez tā!
Un visbeidzot atgriezos pie līdzšinējās es nemitīgas rotaļlietu vākšanas , pieķēru sevi, vācu rotaļlietas arī brīžos kad spēlējos ar bērnu ,ar otru roku metu mantas iekšā ,vācu tās arī runājot ar mammu pa telefonu , brīžos kad taisu pusdienas un nav jāstāv klāt katliņam !
Mani secinājumi ir tādi ,ka esmu nemitīgā kustībā,rosībā, brīžiem tas kļūst kā paranoja un atkarība , un ziniet ,man nav ne mazākās jausmas ,kā no tā tikt vaļā vai vismaz samazināt šo perfekcionisma izpausmi.