Perfekcionisms ir saistīts ar bailēm...

Labdien, Esmu 2 bērnu māmiņa, kas nesen atgriezusies darbā un mēģinu savu dzīvi sakārtot no visām pusēm. Ir sanācis, ka esmu nokavējusi jaunā sevis iepazīšanas projekta pirmos divus uzdevumus. Bet tā, kā mans mērķis tiešām ir beidzot apsēsties, padomāt un varbūt mazliet paraudzīties uz sevi no malas, tad šis uzdevums man šobrīd ir tieši laikā.

1.uzdevums:

Manuprāt, perfekcionisms ir izdarīt visu kārtīgi, laicīgi, bez kļūdīšanās, tā, lai prieks būtu ne tikai pašam, bet arī apkārtējiem.

Manā uzvedībā perfekcionisms izpaužas pārlieku lielām rūpēm lietas izdarīt pareizi, un līdzi tam visam nāk bailes....bailes  kaut ko neizdarīt tā, kā esmu to ieplānojusi. Jā, mans perfekcionisms ir saistīts ar bailēm  – piemēram, bailēm nokavēt tikšanos vai darbu, līdz ar to savu dzīvi plānoju, ka visur esmu laicīgi, ātrāk no rītiem mostos, lai tikai nenokavētu...tikšanos, ārstu vai darbu. Tāpat man gribas sagādāt perfektu dienu, piemēram, kādus bērna svētkus – gribas, lai par visu padomāts: kūka, galdauts, sveces, ēdieni, jā arī apģērbs, utt... un tas viss no manis prasa milzum daudz enerģijas, jo jau laicīgi meklēju, kur visu to iegādāt, daudz laika tērēju lietām, kuras būs nepieciešamas varbūt tikai pēc mēneša vai diviem. Tāpat esmu radusi laicīgi iegādāties dāvanas....ieraugu veikalā un caps jānopērk, jo svētkos tam nebūs laika. Patīk, ka viss ir skaisti pārdomāts...svētkos skaisti sarūpēta un skaisti pasniegta dāvana. Kaitina, ka citiem, piemēram, ciemiņiem dažkārt ir vienalga kādu dāvanu pasniedz (aiziet uz tuvāko Rimi vai Maxima un nopērk), tāpat varbūt dažkārt nenovērtē to manu ieguldījumu – piemēram, ir vienaldzīgi pret to kādā salvetē muti slauka un vai svecīte bērna dzimšanas dienas kūkā ir vai nav. Bet man tas viss ir svarīgi....svarīgi viss...mūzika fonā, kafija īstajā laikā, utt.

Tāpat man ir svarīgi ārsta viedoklis saistībā ar veselību...par veselības tēmu esmu daudz lasījusi, it sevišķi tāpēc, ka mans bērniņš piedzima slims. Līdz ar to, man ir svarīgi katrs ārsta padoms bērna veselības jautājumā, kā arī cenšos maksimāli sekot ārsta norādījumiem. Šī nemitīgā sekošana bērna veselībai ir arī tāda kā apzināšanās man, ka bērna priekšā es nevaru rādīt sliktu piemēru un negribētu bērna priekšā izskatīties kā sliktā māte. Tas, protams, atstāj zināmas sekas uz manām attiecībām ar draugiem – viņiem esmu kļuvusi neinteresanta, varbūt pat pārāk pareiza, jo arvien biežāk atsakos no draugu tusiņiem. Ja godīgi, man tie tusiņi jau ir apnikuši un varbūt pat nav nemaz vajadzīgi, it sevišķi, tagad kad man ir bērni. Negribētos bērna priekšā draugu pulkā alkohola glāzes cilāt, protams, pa reizei no vīna glāzes neatteiktos, bet tas man arī sagādā zināmas neērtības, it sevišķi bērnu priekšā. Katrā ziņā ar to gribēju teikt, ka tā dzīšanās pēc perfektas dzīves noved arī pie draugu trūkuma. Bet galu galā arī pārdomām, vai tādi draugi vispār ir, vai visiem ir tikai labi, tāpēc, ka ir ballīte.

Darbā ir tā, ka gribas visu darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas, liekot lietā visu ko zinu un māku. Nepatīk kļūdīties, par kļūdām pārdzīvoju, tāpat kā par kritiku.

Man patīk būt mājās, tur ir mana vide  - tur varu būt perfekcioniste tikai attiecībās ar savu ģimeni, un tad esmu prasīga pret saviem mājniekiem. Mana vide ir varbūt ne vienmēr sakārtotas lietas, nomazgāti trauki, bet...te esmu kopā ar saviem mīļajiem un te ir mana mājas dzīve, bet ....kad pie manis nāks ciemiņi, tad gan...gribu, lai viss ir perfekti. Tā iemesla deļ, nepatīk arī, ka ciemiņi nāk neaicināti. Tāda, nu, ir mana būtība. Katrā ziņā kārtība man ļoti patīk, un pēc tās tiecos, bet pašai nevienmēr sanāk, jo ....jūtu, ka trūkst laika. Ļoti trūkst laika. Ja man būtu daudz laika, labprāt sakārtotu skapjus, podiņos audzētu jaunos dēstiņus, kaut ko uzšūtu, pagatavotu kādu gardu kūku, daudz spēlētos ar bērniem....

2.uzdevums

Mīļie piedodiet, bet zinot mani man nav iespējams, samazināt perfekcionisma izpausmi dzīvē, citādāk....es nokavēšu, neizdarīšu kā nākas un viss nebūs tik smuki kā gribas (piemērams, skaisti pavadīts piektdienas vakars ar ģimeni), tad jau sabojāsies mans noskaņojums un liekas, ka dzīvošu stresā. To  man būtu vieglāk izdarīt, ja dzīvotu mājās, kur mājas dzīvei netraucētu citas lietas un ir daudz laika – ir taču tik daudz kas jāpaspēj darbs, bērnudārzs, pulciņi, veikals, jāpagatavo vakariņas, utt. Vienīgais, ko es varētu darīt ir kļūt mazāk prasīgai pret saviem mīļajiem, bet arī tas nav iespējams, jo esmu taču prasīga pret sevi.  Šis uzdevums man ir visgrūtākais. Bet tomēr....varbūt celties vēl agrāk, lai būtu vairāk laika, tad būs sajūta, ka ir vairāk stundas diennaktī?!

3.uzdevums

Esmu apņēmusies kļūt saudzīgāka pret sevi. Šobrīd man gribas izrāpties no savas pelēcības un vienkārši apsēsties, padzert kafiju ar pienu un apēst gabaliņu kūkas, un pabūt mierā. Man gribas izlīst no ikdienas – no nemitīgiem telefona zvaniem, jautājumiem, epastiem, sociālajiem tīkliem, utt. Man gribas arī aiziet pie friziera, sakārtot sevi. Man gribas beidzot ielūkoties spogulī, jo jūtu, ka ikdienā arī tam nav laika un, ka no spoguļa mūku.