Pēcdzemdību depresija

12. Jun 2013, 21:47 ivetap ivetap

Sveikas, meitenes.

Soreiz naku pie Jums ar jautajumu - ka jus domajat, vai Latvija pietiekami tiek runats par pecdzemdibu depresiju? Vai ir pieejama pietiekama informacija par to? Vai ir kur meklet palidzibu jeb vairak ir bailes par to runat?

ivetap ivetap 30. Jun 2013, 12:25

Ir ari slegta atbalsta grupina FB lapa -

https://www.facebook.com/groups/188328551330039/

ivetap ivetap 17. Jun 2013, 19:32

Esmu uztaisijusi slegto grupu seit foruma - pecdzemdibu depresija.
Naciet, pievienojieties pulcina! 😀

ivetap ivetap 14. Jun 2013, 12:41 helliite

Tiesi ta! Es ta vienatne cietu 10 menesus, kas mani noveda pie PDD jau smaga forma. Lidz ar to - atveselosanas periods bija/ir smagaks un ilgaks. Es joprojam cinos un macos sadzivot ar PDD un macos to kontrolet. Apzina, ka es neesmu tada vieniga - loti palidz, tapec ari gribu kliegt skalak un talak, lai vairak sieviesu sadzird un saprot, un laicigi mekle palidzibu.
Piedod, ka rakstu bez garumzimem. Nedzivoju Latvija un darba datoram nav iespeja lietot garumzimes un mikstinajuma zimes.
Mes esam super mammas, lai ari ne perfektas, bet manuprat tas ari mus padara par ipasam 😀 Tev taisniba un paldies, ka dalies domas!
Es kaut kad tuvakajas nedelas uzrakstisu savu stastu, ka es cinijos/cinos ar so PDD monstru. Varbut ari tas kaut nedaudz iedrosinas meitenes sakt runat un neciest vienatne!

helliite helliite 13. Jun 2013, 23:59 ivetap

Tas es Tevi apsveicu 😀
Zini kā ir- sabiedrībā daudzi censas būt vai izlikties super perfekti un pret tiem, kas tādi nav , attiecas ar nievājošu attieksmi vai stulbiem komentāriem..
Tāpēc arī daudzas neko nesaka un klusi cieš..
Bieži nāk prātā domas- es esmu slikta māte, es nestaigāju 24/7 ar smaidu uz lūpām, man nav perfekti tīra māja, sex pietiekoši daudz, ja vēl mazais pagasās nervozāks, tad vispār sajūta, ka - kur tie "mātes instinkti", kas palīdz saprast, kas bērnam kaiš..
Un tad, ja neviens nepasaka, ka būt bēdīgai, dusmīgai, apjukušai ir normāli, tad tu arī sēdi savā stūrītī un domā, visi tik balti un pūkaini, es - viens, maziņš un melns..

Blogos, kas līdz šim lasīti māmiņklubā par "ne tik pozitīvām lietām kļūstot par māmiņām", vienmēr ir guvuši lielu skatījumu skaitu, kā arī komentāros vienmēr ir piebildes, "man likās, ka tikai man tā", "paldies, ka padalījies, es saprotu, ka neesmu vienīgā ar tādām sajūtām" utt.
Es ticu, ka tavas ieceres piepildīsies 😉
Mēs katra esam brīnišķīga mamma, jo mūsu mazuļiem esam tāda vienīgā..
Ne perfekta, bet lieliska viennozīmīgi 😀

ivetap ivetap 13. Jun 2013, 09:04 helliite

To tu pareizi pateici, ka ir jaruna!!! Es pati ar PDD cinos jau vairak par 3 gadiem un nu jau redzu gaismu tunela gala. Kadu dienu es seit dalisos sava stasta.
Iemesls kapec jautaju ir - es vadu mazu atbalsta grupinu un no e-pastiem, kurus sanemu no meitenem, gribas domat, ka atbalsts nav pietiekams. Tapec planoju mazu projektu, ka iedrosinat sievietes runat par to arvien vairak un vairak. Esmu sapratusi, ka sievietes baidas un kaunas par to runat, jo baidas no nesapratnes un nosodijuma. Tad nu gribas to mainit kaut nedaudz, lai palidzetu. Ka jau teicu, pati smaga cina esmu izkulusies tam cauri, kas ari deva man so dzenuli cinities talak, lai palidzetu citam.

helliite helliite 12. Jun 2013, 23:53

Es domāju, ka par to tiek runāts arvien vairāk un vairāk!
Bet par cik ir dažādas pēcdzemdību sajūtas- grūtsirdība, depresija, tad ir arī dažādi veidi kā to ārstēt! Vislabāko tisinājumu jau laikam pateiks ārsts, jo pēcdzemdību skumjas ir pārejošas, bet depresija ir slimība, ko vajag ārstēt, lai nesanāktu sliktāk..

Man ar daudz ko palīdzēja tikt galā manas lieliskās māmiņas no mūsu māmiņkluba mazuļu dzimšanas mēneša grupiņas! Mierīgi varēju izlikt visu negatīvo dusmi, sāpi, grūtumu un no uzrakstīšanas vien palika labāk+ saņēmu arī labus padomus vai vienkārši uzmundrinājumu, kas deva spēku saņemties, citreiz noslaucīt asaras vai pasmaidīt un darboties tālāk!
Arī draudzenes ir atbalstījušas, vienkārši, ja tev ir grūti vai netiec galā ar kaut ko- IR JĀRUNĀ nevis klusi jācieš! Apkārtējie jau ne vienmēr redz, kad kaut kas nav kārtībā!
Ja jūti, ka ar izrunāšanos nekas nemainās- labāk meklēt speciālista palīdzību, tā nav vājuma pazīme, ka jameklē dakteris, tieši otrādāk, ja cilvēks atzīst, ka pats netiek galā ar sevi un nepieciešama palīdzība- viņš ir ļoti stiprs!
Mazajam jaundzimušajam bērniņam vajag pēc iespējas priecīgāku māmiņu, tāpēc, ja jūti, ka "nu ir galīgi slikti"- atrodi kādu ar ko par to parunāt 😉