Pati izvēlējos būt jaunā māmiņa

Godīgi? Nosaukums “jaunā māmiņa” varbūt pat īsti nav atbilstošs, jo “jaunā mammiņa” tu vari būt arī 40 gados, kad tev piedzimst pirmais bērniņš. Tajā brīdī tu piedzimati par ”jauno māmiņu”, bet labi, ne par to ir stāsts. Šoreiz stāsts ir par mani - sievieti, kura izvēlējas būt jauna mamma vārda vistiešākajā nozīmē.

Bērniņš mūsu ģimenē ienāca mēnesi pirms manas 21.dzimšanas diena. Jā, jauna mamma. Zinu un apzinos to, bet es to arī vēlējos. Kādam šķitīs varbūt smieklīgi, bet es jau īsi pirms 18.dzimšanas dienas zināju, ka man būs divi bērni līdz 25 gadu vecumam. Labi, varbūt ne zināju, bet es gribēju, lai man līdz 25 gadu vecumam ir divi bērniņi. Kādēļ tāds lēmums? Vienmēr ir patikuši mazi bērni. Nē, drīzāk, vienmēr esmu ļoti mīlējusi mazus bērnus. Tajā brīdī, protams, sievietes, kurām jau bija bērniņi teica - tas nav nemaz tik viegli, kā izskatās - bet es arī zināju, ka būt par mammu nav vieglākais darbs pasaulē, bet skaistākais gan.

Vai bija kāds, kurš nosodīja? Īsti to tā nepamanīju. Katrā gadījumā vismaz ne draugi un radi neko sliktu neteica - tikai priecājās. Bet vai tad par ko tik skaistu maz var nepriecāties?! Es pieļauju, ka noteikti paziņu lokā bija kāds skauģis, kurš aiz muguras runāja - ārprāc, jau tik agrā vecumā! Nav taču vēl augstākās izglītības! Ko tik jauna sieviete maz saprot no bērniem?! Bet ziniet, es teikšu tā - tas vecums nemaz nav tik agrs! Es uzskatu, ka agrs vecums ir tad, kad tu neesi vēl sasniegusi pilngadību. Agrāk taču pārsvarā sievietes dzemdēja 18 gadu vecumā. Un kas tur tāds? Vai tad tik slikti bērni izauguši?! Nu pilnīgas muļķības! Tas, ka tu esi izvēlējusies būt par mammu līdz 25 gadu vecumam, nekādi nenozīmē, ka tu esi muļķe un neko nesaproti. Nu nav tā, ka mēs jaunās māminņas neko nesaprotam. Protams, kad piedzimst bērniņš, mēs esam kā baltas lapas. Kas tagad būs? Kā būs? Es tikšu galā? Es pareizi viņu baroju? Es pareizi ģērbju vai mainu pampēru? Bet tam taču ir domāta ģimene, kura tam jau ir gājusi cauri, tam ir domāti šādi portāli kā Māmiņuklubs.lv , kur citas mammas un pieredzējuši eksperti dalās savā pieredzē. Jo ja arī bērniņš piedzimst pēc 25 gadu vecuma, tas taču nenozīmē, ka tu uzreiz esi gudrāka. Nē, pavisam nē. Arī tev viss ir jauns. Tā kā es uzskatu, ka vecums ir tikai skaitlis. Un par izglītību un darbu - tas nekur nepazudīs. Augstāko izglītību var arī iegūt jeb kurā brīdī un arī nav tā, ka kļūsi par bezdarbnieku. Vienmēr atradīs kāda darbavieta, kur meklēs jaunus darbiniekus. Lai būtu laba mamma, tev nevajag augstāko izglītību vai apmaksātāko darbu pasaulē. Protams, izglītība ir svarīga, pie tam ļoti, bet tas noteikti nav noteicošais kritērijs tam, lai kļūtu par mammu.

Man reiz draudzene teica tā - es negribu būt draudzene savam bērnam, bet gan mamma! Jā, varbūt tas ir pareizi, bet tas jau tagad nenozīmē, ka jaunās māmiņas saviem bērniem būs tikai draudzenes un aizmirsīs par mammas statusu. Nē, galīgi nē. Es zinu, ka primārais es savam bērniņam būšu mamma, bet ja vajadzēs, tad arī iejutīšos draudzenes lomā. Nu nav tur nekas slikts. 

Kā man sokās esot jaunajai māmiņai? Grūti jau sevi novērot no malas, bet šķiet, ka ar pienākumiem tieku galā. Ir gan labās, gan ne tik labās dienas, bet tas ir tikai normāli.  Kā ar attiecībām - ne katra diena ir ideāla un mierpilna, sanāk arī pastrīdēties. Sākumā, protams, biju nedaudz sabijusies vai mācēšu tikt galā, biju ļoti emocionāla, bet kā jau teicu - neviena nepiedzimstam par mammu, to mēs iemācamies laikam ejot. Kad iepazinu savu bērniņu, tad jau šķita, ka nemaz nezinu kā tas ir būt bez bērna. Šķita, ka jau visu mūžu esmu ar bērniem.  Ne vienmēr , protams, sanāk izdzīvot dienu kā biju iztēlojusies, bet arī tas ir tikai normāli. Katrā ziņā es varu teikt vienu - Es noteikti nenožēloju savu lēmumu, kļūt par jauno māmiņu, tieši otrādi, esmu ļoti lepna!