Labdien!
Dzīvojos mājās ar dēliņu. Pēdējo reizi savā darba vietā biju decembrī, kad tur bija eglīte. Es saprotu, ka nevienam kolēģim tā īpaši neuzsvēru, ka vēlētos saņemt informāciju par kursiem, notikumiem, pasākumiem, konferencēm, kas notiek manā darba vietā un ārpus tās. Vai tiešām pasaulē valda uzskats, ja jau sieviete dzīvo mājās ar bērnu, tad viņai nekas cits neinteresē???
Esmu vīlusies savos kolēģos. Esmu dusmīga uz viņiem, ka pat zvanīt negribas. Šajā laikā ir bijis viens pasākums un viena liela konfernece, kur labprāt būtu piedalījusies, bet neviens man pat nepaziņoja, pat tuvākiem darba kolēģi. Iespējams, ka pati esmu vainīga, ka nepabrīdināju, lai mani informē. Arī e-pastā nekāda informācija vairs neienāk. Neko nezinu par to, kas notiek manā profesijas lauciņā.
Jūtos norakstīta, bet darbā man būs jāatgriežas un tad no manis prasīs......
Jauku dienu vēlot,
Ilvija
Ceru, ka būs b/d. Noteikti palīdzēs arī ome!
Samierinies. tā ir realitāte. un vēl nāks problēmas kur bērnu atstāt, kad jāiet strād't.sirds sāpēs utt.
neuztver, ka esi vainīga. te ir tikai tas jautājums vai darba kolēģi/priekšnieki zina, ka Tu vēlies saņemt aktuālo informāciju?
Tas, ka sazvanies ar kolēģēm, vēl nenozīmē, ka darba kolēģi visu zina. Iespējams, ka tieši negrib traucēt.
Manas divas tuvākās kolēģes noteikti zina, ka viņu zvani mani netraucē!
Pati vien esmu vainīga! ☹
Tieši par to es satraucos!
pati strādāju ar informācijas nodošanu tālāk. es netraucēju tās kolēģes, kuras ir bka, jo tas ir atvaļinājums! uzskatu, ka var iet uz kursiem utt, bet tad ir jāsaka kolēģiem/priekšniekam, ka vēlies saņemt šādu informāciju. tā visa ir tikai komunikācija...
👍
Nū.. es divarpus gadus reāli nestrādāju, bet vismaz reizi mēnesī iegriezos kantorī, apskatījos kas jauns no darba materiāliem, darba metodēm, izlasīju jaunākās pavēles, rīkojumus. Biju arī uz konferencēm. Kā arī piedalījos kolektīvajos pasākumos. Nu jau atkal strādāju, sajūta tāda, ka būtu bijusi tikai 2 nedēļu atvaļinājumā.
Ja pati roku uz pulsa neturēsi, tad arī citi to nedarīs tavā vietā. Man bija kolēģe, kurai bija viens aiz otra bērniņi, viņa 4 gadus nebija darbā vispār bijusi...viņai bija ļoti, ļoti grūti atsākt darbu.
Dusmojies pilnīgi un galīgi nevietā. Man arī ir superīgs darbs un kolēģi, sākumā bija grūti aprast ar domu, ka neesmu uz laiku ar viņiem "vienā laivā". Bieži sazinamies, bet par darbu runājam maz, jo kā priekšnieks teica-tu esi bērna kopšanas atvaļinājumā-izbaudi šo laiku, atnāksi atpakaļ paspēsi pastrādāt.
Un saproti arī,ka visticamāk, tavā vietā uz laiku ir pieņemts kāds cits cilvēks + darba plūsmā nav cilvēkiem laika domāt par kādu kolēģi-mammu.
Kā arī ,kursi, konferences utt ir tomēr investēšana darbiniekā, no kā darba devējs tieši vai netieši prasa iegūto atpakaļ strādājot-to tu šobrīde nevari sniegt. Saki, ka darba devējs prasīs no tevis, kad būsi atpakaļ, jā, bet ja vien nav izcili neprofesionāls neprasīs tieši to, ko konferencē stāstīja uz kuru nebiji. Prasīs, ka atgriezies strādāt griboša ar vēlmi no jauna pēc iespējas ātrāk būt iepriekšējā līmenī.
Tas neattiecas uz darba devēju, bet uz kolēģiem, kuri mani labi pazīst un zina, ka konkrētais pasākums un konference mani būtu ļoti interesējuši!
Ja Tev tik lloti interesee kas tur notiek, tad jaa.
Tad man jāzvana katru nedēļu?
Diezgan loggiski, ka ja esi atvallinaajumaa Tevi neaiztiks un ja tik lloti interesee vari jau pati pazvaniit, nevis gaidiit ka kaads atcereesies par Tevi.
Spēcīgas emocijas, tāpēc sanāca uzrakstīt divas reizes "neesmu".