Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Šķiet, ka stāsti par sabiedriskajā transportā piedzīvoto būs tik ilgi, kamēr vien uz šīs zemes pastāvēs sabiedriskais transports un būs pasažieri.
Es neesmu no tiem, kas ir slinki un vienu vai divas pieturas pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Iespēju robežās visur cenšos pārvietoties ar kājām pat tad, ja ir lietus vai sniegs. Taču ir izņēmumi. Piemēram, ja nepieciešams nokļūt centrā, izvēlos autobusu vai trolejbusu, cenšoties brauciena laiku ieplānot tā, lai 7 mēnešus jaunajai meitiņai šajā laikā būtu gulēšanas pauze. Taču šoreiz sanāca neplānots brauciens.
Šodien bijām aizgājuši no mājām aptuveni 4km tālā pastaigā, kad uznāca lietusgāze. Lietus pastāvīgs un nešķiet, ka tuvākajā laikā tas mitēsies.
Tāpēc pieņēmu lēmumu atpakaļ mājās braukt ar autobusu.
Iespējams, tas būtu pavisam parasts brauciens, ja ne vien mazā izdomātu sākt raudāt. Centos nomierināt, kā spēdama, taču neveiksmīgi. Tad skaļā balsī kāda kundze krievu valodā man sāka pavēlēt (pēc intonācijas tās tiešām izklausījās pēc bezierunu pavēlēm), ka man jāiedod bērnam “soska”. Jau atvēru muti, lai atbildētu, ka mans bērns neņem knupi, taču pusvārdā aprāvos, jo sapratu, ka man nav jāiet svešiem cilvēkiem aizstāvēties.
Nesagaidījusi manu reakciju, kundze sacēla kājās visu autobusu, skaļā balsī sākot skaidrot, ka man būtu jāiemācās bērnus audzināt utt., utjp. Lieki piebilst, ka viņu nespēja atvēsināt kāda cita sieviete, kura bija dzirdējusi manis teikto, ka meitiņa neņem knupi. Kundze tikai uzmetās par bērnu audzināšanas guru un turpināja krievu valodā man skaidrot, kā jāaudzina bērni, ka es neko nesaprotu.
Lieki piebilst, ka esmu divu bērnu mamma. Mani bērni ir pieklājīgi, labi audzināti, izglītoti un gudri. Un sliktās dienas (tas attiecināms uz meitas raudāšanu) var gadīties ikvienam.
Kā beidzās šis stāsts? Niknā, uzvilkusies sieviete pēc pāris pieturām izkāpa, bet mēs turpinājām savu ceļu. Jau bez meitas raudāšanas, jo beidzot atbrīvojās vieta, kur varēju piesēst, lai mazulīti paņemtu rokās un viņa nomierinātos.
Sis bezkaunigas situacijas driz jau klus par standartu. Kaut kad nesen lasiju seit vel vienu rakstu,kurs bija aptuveni tads pats.
nja, un ar ko viņas radītais troksnis bija labāks vai mazāk traucējošs par bērna radīto troksni?
kopš kura laika knupis zīdaiņiem traucē brēkt, ja viņi to ir nolēmuši darīt?
un Tev NAV jātaisnojas, kāpēc brauci ar autobusu. Gandrīz puse no raksta ir taisnošanās - jā, saprotu, arī man ir bijusi sajūta, ka man vajag nez kādus argumentus par to, kāpēc es vispār iedomājos kaut kur doties ar zīdaini 😀
Lūk šeit ir sabiedrības vaina, ka neviens nevar piecelt savu pēcpusi, lai palaistu apsēsties sievieti ar bērnu, jo bērns ir un paliek bērns, nu uznāk kāds niķis, kuru var nomierināt tikai tad, ja paņem rokās, bet stāvot autobusā tas nav iespējams, drīzāk, tas nav droši, tādēļ šeit ir nevis jūsu vai bērna vaina, bet gan sabiedrības, kura nespēj piecelt pēcpusi, lai palaistu apsēsties.