Pasaku un Salmu muzeji

Pavisam neierasti mūsu ceļš uz Tukumu sanāca pa Liepājas šoseju, kas nepavisam nebija tas labākais risinājums-šobrīd tā viscaur tiek remontēta, tāpēc kustība pārsvarā vienā joslā, kas nozīmē, ka otra josla tikmēr gaida pie sarkanā signāla. Bet nu tā palēnām kaut kā izbraucām līdz pagriezienam uz Tukumu un kreisajā pusē pamanījām norādi Džūkstes pasaku muzejs. Godīgi sakot, to ievēroja puika, un atteikt mēs viņam nevarējām. Izkāpuši pie muzeja, ieraugām dažādas kičīgas koka skulptūras, vienai pat samta kažociņš uzvilkts.  Pretī mums iznāk muzeja gide un pabrīdina, ka iekšā esot vēss, tādēļ labāk esot uzvilkt kaut ko siltu mugurā. Daži no mums, protams, nepaklausa, jo ārā taču spīd saulīte. Šis muzejs veltīts pasaku un teiku krājējam jeb Pasaku tēvam Anss Lerhim-Puškaitim un, protams, pasakām, kuras viņš pierakstījis tieši šajā Latvijas pusē, Džūkstē.. Mēs gan apskati iesākam ne ar nopietno galu, bet ar pasaku telpu, kurā bērni var izālēties-uzkāpt uz tiltiņa, no kura ar dziju kamoliņiem trāpīt grozā vai kādam ienaidniekam. Var, nostājoties blakus lācim, nomērīties, cik sprīžus garš tad īsti katrs ir. Var meklēt noslēptus dārgumus un veidot vārdus. Es gan ieteiktu apmeklējumu iesākt ar citām telpām, šo atstājot noslēgumā-mana mazā peka it nemaz nevēlējās iet tālāk. Pasaku istaba veidota pēc Lerha-Puškaiša pierakstītās pasakas Sprīdītis motīviem. Kaut kā aizmānījuši Terēzi prom, nonākam izstādē, kas veltīta senlatvju stipriniekam Kurbadam. Ik stūrī, pārejot no telpas telpā, mīt kāds pasaku tēls. Tāpat muzejā apskatāmi dažādi 19.gs. sadzīves priekšmeti, plašajā virtuves telpā muzejs piedāvā arī svinēt jubilejas un rīkot citas svinības. Viena telpa veltīta Puškaiša labāko skolnieku piemiņai, kur var apskatīties tā laika galda piederumus, traukus, rakstāmlietas, citus aksesuārus. 2.stāva zālē veltīta dabai, kur izvietoti dažādu putnu izbāzeņi, zebiekste, redzami priekšmeti zemes apstrādei, pie sienām izvietotas skaistu dabas skatu, ziedu fotogrāfijas, bet telpas centrālajā daļā liels makets koks. Terēzei šeit dikti patika, bet Renāts priecājās par dzīvnieku izbāzeņiem.
Ēka ir vismaz 130 gadus sena, ir mēģināts saglabāt senos apdares materiālus, krāsnis, atjaunoti logi un durvis. Šeit restaurācijas gaitā pat esot atrasts grīdas dēlis ar paša Puškaiša parakstu no 1889.gada. Vecākiem, kas mīl un novērtē ēkas ar pievienoto vērtību, šeit būs patīkami atrasties. Un, protams, tā kā šeit nav plastmasas logu, temperatūra telpā tik tiešām ir zema-vidēji +15. Kaut ir mazliet vēsi, mazos nevar dabūt prom, jo šeit ir vesels lērums skaisti uzšūtu rokas lelīšu, ar kurām pašiem radīt savu teātra izrādi. Kad jau kādu laiku bijām no galvas sacerējuši scenāriju, ievērojām, ka tie ir arī atrodami uz galdiņa blakus lellēm:) Visu šo laiku mūs pavadīja gide, stāstot Džūkstes un apkārtnes vēsturi, paša Pasaku tēva devumu tai.
Ieejas maksa:
Skolēniem: EUR 1.00
Studentiem: EUR 1.00
Pieaugušajiem: EUR 1.50
Mēs gan par 3 eiro pirkām ģimenes biļeti.
Ārpus ēkas atrodas plašs dārzs ar pasaku tēlu skulptūrām, rotaļlaukumu, kur var izskraidīties pēc sirds patikas. Forša vieta, kur bērnus iepazīstināt ar latvisko pasaules redzējumu. Muzejs strādā katru dienu, izņemot pirmdienas, ik pa laikam viņi rīko dažādus pasākumus. Sekojiet šeit http://www.tukumamuzejs.lv/dzukstes-pasaku-muzejs/aktualitates.


Tālāk jau nonākam Tukumā. Mums sarunāta tikšanās ar cilvēkiem, kas izveidojuši pavisam ko unikālu. Viņiem pilsētas centrā, vairākstāvu ēku ieskauts, pieder Salmu muzejs. Jau atverot vārtus, bērnos prieku rada milzīgie pasaku tēli, kas radīti no salmiem. Te ir pūķis ar vairākām galvām, govs, runcis zābakos, vismaz 2 m augsta sēne ar gliemezīti uz cepures, velnēni, kas uzrāpušies uz ēkas. Divās ēkās visi pārējie izvietti eksponāti nebūs redzami foto, jo tos nedrīkst fotogrāfēt. Saimniece ļoti rūpējas par to, lai tiktu aizsargātas autortiesības. Kā zināms, kopēt jau daudziem patīk. Bet tur tik tiešām ir tik daudz dažādām tēmām izgatavoti eksponāti, piemēram, Uz Tobago, kur redzēsiet milzīgu kuģi ar jūrniekiem, citā atkal pirāti, sala. Ir izstāde Pasaules dzīvnieki, kur superīga, milzīga žirafe, skaisti lauva un pērtiķis, dažādi putni. Ļoti, ļoti daudz figūru. Ir  milzīga nāriņa, raganas un zaķi, un vēl un vēl, un vēl. Vecākiem pikantais stūrītis arīdzan. Super izpildījums, super idejas. Arī pati saimniece ļoti jauka un runātīga. Noteikti iesaku apmeklēt. Nekur citur ko tādu nav nācās redzēt. Grupai ir iespējams arī pasūtīt nodarbību, kuras laikā varēs vismaz pamatiemaņas apgūt, lai pats savām rokām no dabīgiem materiāliem kā salmi izveidotu kādu figūriņu. Ja nu galīgi neveiksies, var arī iegādāties kādu nieku suvenīru bodītē. Renāts nopirka skaistu putniņu, ar ko papildināt ledusskapja magnētiņu kolekciju. Cik sapratu, diezgan regulāri notiek arī dažādi pasākumi vai izstādes, un arī viņi paši bieži izbrauc uz dažādiem pasākumiem. Informāciju var gūt šeit http://www.salmulietas.lv/?page_id=27
Ieejaas maksa:
Pieaugušajiem -3 eiro,
Bērniem no 4 gadiem -1,50
Studentiem:- 2,50
Adrese: Dārzniecības iela 4a, Tukums. Bet pirms ierašanās noteikti piezvaniet saimniecei Kristīnei, lai sarunātu laiku 29495746. 
Sasmēlušies idejas arī paši, ko darīt ar rudenī sakritušām lapām (arī no tām saimniece izveidojusi dzīvnieku figūras), dodamies centra virzienā, lai sameklētu vietu, kur paēst. Ir svētdiena, un izrādās, ka svētdienās Tukumā ir atvērtas tieši 2 kafejnīcas:) Vienā no tām-picērijā Kvazi Pizza, kas atrodas Katrīnas laukumā 1, arī ieejam. Paša Katrīnas laukuma viducī zied krāšņas un ļoti smaržīgas rozes. Jau pasūtījuši auksto zupu (2,20), picas (no 3,50-8,50 par 30 cm diametrīgajām), izvēlamies vietu uz terases ārpusē. Dzerot kafiju, pamanu, ka uz vienas no senās ēkas mūriem ir skaists Imanta Ziedoņa dzejolis "Tukums"

Mazo ieliņu vecais rāmums,
Sarkano dakstiņu klusais smukums,-
Maija vēsajā vējā tā mums
Uzblāzmo baltais ķiršu dārzs Tukums

(Ļauj man iet pasaulē smukumā,
tā kā ķirši zied Tukumā)

Kā puika es tevī reiz iemīlējos,
un vēlāk es vīnu dzēru un smējos,
es jauns biju, visu palaidu vējos, -
un pazuda ķiršu dārzs.

Es teicu sev: bites jau neiet baros,
es lidošu viens, un vējš mani baros,
un neskumšu pēc jums novakaros,
un ķiršu zied pasaulē daudz!

Bet, jo tālāk eju, jo lielāks trūkums,
Un ceļu krustojums, ceļu jukums,-
tik sapnī nāk baltais ķiršu dārzs
Tukums viss maija klusumā balts.

(Dievs, ļauj man iet pasaulē smukumā,
tā kā ķirši zied Tukumā!)"

Brīnišķīgi skaists dzejolis! Varbūt no šī arī cēlies tas teiciens Uz Tukumu pēc smukuma? Lasīju dzejoli, vēros rozēs un vecajos mūros, dzēru melnu kafiju un kaifoju! Klusums un smukums!
Ēdiens bija gards, pica sātīga, bet Renāts izvēlēto kebabu dikti lielīja.
Vēl maza pastaiga pa pilsētu, jo absolūti nekas vairs svētdienas pēcpusdienā nebija atvērts, un devāmies uz savu Apšuciema jūrmalu mazliet atveldzēties.
Uz Tukumu dosimies kādā darba dienā labāk, kad durvis būs atvērušas ne tikai pāris kafejnīcas:)