Padomus!!!

Sveikas mīļās māmmiņas,sievietes! Man ir divi jauki bērniņi,puikam 2 gadi un meitiņai 3 mēneši! Lieta tāda,kad biju stāvoklī,bērnu tēvs mani krāpa,to es uzzināju pēdējā grūtniecības mēnesī un to pateica,tās sievietes draugs! Laikam man nostrādāja tā baiļu sajūta,kā es viena spēšu audzināt mazuļus,tāpēc piedevu viņam! Viņš ir labs cilvēks,mana rakstura dēļ viņš laikam gribēja ko citu,atzīstu raksturs man bija briesmīgs,bet visu izrunājām un mēģinam visu labot,jo mīlam viens otru un mazos. Ir tā ka,es nespēju to aizmirst,viņam viņa tajā laikā sāka palikt svarīga un tā,un tas visu laiku mani nomāc,pat arī tagad,kad viņš nēsā bez maz mani uz rokām,es nevaru aizmirst kad kāda viņam pieskārās,runāja un aizķēra viņu. Es gribu lai mums ir labi,jo katrs mēdz kļūdīties,arī es esmu pieļāvusi kļūdas,bet ja ir kāda,kurai ir bijusi daudz maz līdzīga situācija,lūdzu iesakiet,kā nedomāt,kā ar to samierināties?!

Paldies jau iepriekš! :)