25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Pāris nav tikai divi cilvēki, kurus vieno kopīgi rēķini, mājvieta un varbūt arī bērni. Ir jāatrod laiks, kuru pavadīt tikai divatā, un ne jau nu lai pārrunātu, ko rītvakar gatavot vakariņās, vai ko dāvināsim omītei dzimšanas dienā.
Sen kā aiz muguras garām tās sešas nedēļa, kuras pēc dzemdībām iesaka atturēties no seksuālām attiecībām. Ārste eleganti visu izstāstīja par izsargāšanos, par nākamo bērnu plānošanu utt. Viss jau būtu skaisti, tikai ir viens BET... Pa kuru laiku? Meitiņa ik vakaru konstanti aizmieg laika posmā no 24.00 – 1.00, un, kad esmu beidzot atbrīvojusies no vakara pasaciņu, miega dziesmiņu un midzināšanas pienākumiem, ir jau dziļa nakts, kad vīrs noteikti jau sapņo nez kuros sapņus, lai vēl pirms saules lēkta celtos, dotos uz darbu. Un tā paiet visas dienas.
Atzīšos, vienu reizi mums bija iespēja, bet man pēc meitas negulētajām naktīm bija tāds nogurums, kad domāju – tikai ne šonakt, lūdzu, nē. Un tieši tajā vakarā vīrs bija izdomājis, ka tas būtu lielisks vakars... Un tad diemžēl dzirkstelīte neuzšķīlās, jo tobrīd mazulītei bija vien 1,5 mēnesis, naktis bija negulētas un vienīgais, par ko spēju domāt, ieliekoties gultā, bija lai kāds man tur augšā atsūtītu vismaz stundiņu miega.
Vakar vīram austiņā iečukstēju, ka šis būtu piemērots vakars, ka man gribās (un esmu pārliecināta, ka viņam noteikti arī), tikai jau atkal mūsu vēlmes nesakrita ar iespējām. Kā par spīti ,vakar bija viens no tiem vakariem, kad midzinu mazuli, acīm jau krītot ciet un, kad 1.00 meitiņa bija aizmigusi, būtu grēks modināt vīru.
Tāpēc mammas, labprāt uzklausītu jūsu pieredzi – pa kuru laiku? Ja vēl mājās būtu tikai mazulīte, tad noteikti izdotos samenedžēt laiku, bet tajā pašā laikā – pat brīvdienu rītos, kad maziņā guļ un būtu iespēja atlicināt laiku vienam otram, četrgadīgais dēls uzstājīgi pieprasa savu uzmanības devu, jo arī viņš ir tikai bērns, kurš grib uzmanību.
Te nu laikā viens atgadījums, kuru atceroties, ar vīru vēl aizvien smejamies. Dēls jau kādu laiciņu kā bija sācis gulēt pats savā istabā, ko mēs, protams, arī izmantojām. Un pašā karstākajā brīdī dzirdam mazus, mazus solīšus, kuri tipina uz mūsu istabas pusi. Sastingām un gaidījām turpinājumu. Dēls gluži kā mēnessērdzīgais ieradās mūsu istabā, nolikās gulēt lielajā gultā un... turpināja gulēt.
tas ir vienīgi un vienīgi smags pāru darbs, vienam otram ir jāpalīdz ar bērniņu, arī ar to lai būtu jēdzīgs režīms, nevis aizmigšana kaut kad, protams pa nedēļu to nevar iedzīt, bet ar laiku gan tas ir izdarāms, un ja tētis arī grib burvīgu divvientulību tad arī ir jāprot gan pieplīdzēt ar darbiem mājās, gan bērniņu, lai mamma nebūtu nodzīts darba zirgs.
ar laiku jūs to iemācīsieties, ar laiku, un smagu darbu, un vēlāk kad bērns paaugsies arī būs smags darbs- novilkt robežas bērnam, kad un ko drīkst.
Esmu sapratusi, ka cilvēkiem ir atšķirīga miega vajadzība. Arī es, zinot nākošās dienas slodzi un nakts slodzīti, izmantoju naktī laiku miegam.
Kad pēcdzemdību vizītē daktere sacīja "Ko ar kontracepciju plāno?", atsmēju - nav problēmu, mēs guļam vienā istabā ar diviem bērniem 😀 Ar vienu bērnu ir vieglāk atrast to iespēju, ar diviem jau jābūt dikti radošiem un laiku plānojošiem. Pat negribu zināt, kā ir tad, kad ir vēl vairāk bērnu, kur katrs savā laikā aizmieg, katrs citā laikā var naktī mosties un diendusas neguļ 😃
Ja grib, lai gaida, kad mazo iemidzināsi un tad. Saa miega bada problēmu vari atrisināt iedodot vīram vairāk bērnus paauklēt, un pati aiziet pagulēt tikmēr. Nu kaut ai brīdienu rītos lai atļauj pagulēt.
Mīlēšanās priekam atvēlam laiku, kad dēls aizmieg...brīvdienās pusdienlaiku....kad paaugsies, tad redzēs....
Tak esiet radošas 😀 Kamēr bērni mazi, sīkums, bet vēlāk tīņu gados, kad šie vēl pa naktīm fimas skatīsies ..... 😃
Izklausās kā pasaka 😀 Kad guļ viens, neguļ otrs (es par bērniem) un brīvdienās vecākais nekad nav pierunājams uz diendusu 😀
Brīvdienu pusdienslaiki, kad abi mazie guļ?