Nr21 Andra: Mūsu mīlestība ir ābeļziedu rozā

Katrām sajūtām var piedot krāsu un formu.  Mūsu mīlestības krāsa ir ābeļziedu rozā. Katru gadu, kad dārzā zied ābeles ir sajūta, ka  es  staigā ju nedaudz virs zemes. Mūsu kāzu diena bija 12. Maijā , diena bija auksta un praktiski nekas vēl neziedēja. Kad atbraucām uz dzimstsarakstu nodaļu, kāds bija mūsu pārsteigums, kad pagalmā mums pretī vērās ziedoša kupena. 

 Kas šī krāsa ir priekš manis, tas ir maigums, nevainība, uzticība un skaidra, gaiša mīlestība. Neviļus esmu pieķērusi sevi pie domas, kad pienāk pavasaris, es ļoti gaidu laiku, kad ziedēs ābeles, tad gaisu pārņem tāda īpaša smarža un skaņa. 

Mēs abi bieži dzeram kafiju uz verandas, reizēm vienkārši stāvam blakus un vērojam skaisto skatu.   Lai justu mīlestību ne vienmēr tas ir jāizsaka vārdos. Tas ir mūsu gadījums un es esmu pateicīga liktenim, par to, ka esam kopā.

Mans stāsts būs par nepārraujamu stīgu, kas mūs  ir savienojusi uz visu mūžu- RADĪTS AR MĪLESTĪBU.

Un tas sākās  ar vārdiem „Tātad tu būsu jaunā māmiņa” , bet tā vietā operācija, smaga cīņa par to, ka es vispār varēšu palikt stāvoklī un tad, kad pienāca diena, kad daktere man paziņoja, ka es varētu būt gatava grūtniecībai, spriedums nāca kā zibens no gaišas debess. Jūsu vīram ir ļoti nelielas iespējas radīt bērnu. TAS BŪS BRĪNUMS…..

Kad vakarā es raudāju, vīrs mani apņēma un teica, viss būs labi, un brīnums notika pēc 20.dDienām es sapratu, ka gaidu savu mazo saulīti, bet tad  atkal …  tikai brīnums mūs izglāba  no spontānā aborta,  septiņi mēneši stingras diētas un tomēr beigās grūtniecības cukura diabēts.  Katiņa  piedzima  septiņos mēnešos ar ārsta piebildi, ja ne šodien, tad rīt varbūt par vēlu.  Es  visiem pārbaudījumiem droši gāju cauri, jo blakus bija mans vīrs, kas mani atbalstīja.  Pēc Katrīnes piedzimšanas pie deniņiem viņam ieraudzīju sirmas matu  šķipsnas. Bet vecmāte smējās, sen neesot redzējusi tādu vīrieti, kas pa koridoru staigājot, atradās pavisam citā pasaulē, viņš vienkārši nevienu neredzēja.

Tagad, kad vīrs mani apņem, lai noskūpstītu, Kate ātri apņem mūs abus , mēs saliekam vaigus kopā un viņa klusiņām čukst, es mīlu tēti, es mīlu mammīti.  Es nespēšu aprakstīt šo sajūtu, bet es noteikti zinu, ka  tas ir mūsu mūža mākslas darbs, kas radīts ar neizsakāmu mīlestību.

Laiku pa laikam ir ļoti ieteicams, paskatīties un savām attiecībām no malas, un tas ir tas, ko man deva šis projekts. Es atcerējos lietas, kas varbūt nedaudz bija piemirsušās, vai vienkārši nebiju pievērsusi uzmanību.  Tā bija iespēja vēlreiz pārliecināties, cik ļoti es mīlu savu vīru un kas ir tās vērtības, kas manā dzīvē ir pašas svarīgākās.