Nr.56 Ilze: Mūs vieno "Fū"

Pārsteigumi-      laiks ir pagājis daudz ,pēc mēneša svinēsim jau savu trīspadsmito gadadienu. Tad nu arī pārsteigumi ir bijuši- lielāki ,mazāki.Tomēr tādi vērienīgi ,ko atcerās uz visu dzīvi ,laikam bija tikai pāris.

Viens no tiem- mans saderināšanās gredzens.To es dabūju ,kad vēl biju studente. Dzīvojām koā ar draudzenēm un mans vīrs(toreiz vēl draugs) bija atbraucis ciemos, sarunājis ar manu draudzeni ,lai viņa noskaidro ,kāds ir mans pirksta izmērs un kopā ar viņu devās pirkt man gredzenu. Lai arī es to nojautu ,ka briest pārsteigums,vienalga ,man tas palicis atmiņā.  Ieraugot gredzenu biju nedaudz šokēta,tomēr tajā mirklī to uztvēru tā vairāk kā dāvanu,nevis saderināšanās gredzenu.

Jāpiebilst ,ka tas bija mans pirmais zelta gredzens,jo līdz tam nēsāju tikai sudrabu. Percējāmies gan mēs tikai pēc trim gadiem.:)

Otrs lielais pārsteigums bija,kad sākām dzīvot kopā.Atnākot mājās mani sagaidīja ziedi, šampanietis , rafaello. Bija romantiskas vakariņas un viss kā pieklājas.Mmmm tāda romantika. Laikam jau kopš ir bērni ,ko tādu neesmu piedzīvojusi.Lai arī tādi mazi pārsteigumiņi ir bijuši.

Kā pārsteidzu es viņu? Kad vēl biju jauna un traka,tad zinu,ka brīvdienās bieži paliku Rīgā ,kā jau students.Jo ar naudu bija kā bija.Tomēr mums ar draudzeni bija viena kaislība- stopēšana.Tad nu tur naudu nevajadzēja.Un vienā piektdienas vakarā neko nesakot devos pie sava mīļotā.Viņš dzīvoja 200km no Rīgas. Pulkstens jau bija ap 21:00,kad ierados pie viņa.Viņš bija pamatīgi šokēts,ka es tādu gabalu biju triekusies,lai tikai pavadītu pāris dienas  kopā.

Otrs tāds liels pārsteigums bija pavisam nesen. Oktobrī,kad mums bija septītā kāzu jubileja,tad izdomāju,ka mums tā jānosvin tikai divatā.Tad nu nooranizēju romantisku Spā diviem. Iekārtoju tā,lai tieku gan es no darba,gan viņš. Pāris dienas gan pirms,es viņam pastāstīju,kurp mēs dosimies,tomēr vienalga viņš bija priecīga.Un pārsteigums ja ubija tā vai tā,jo uz tādu procedūru viņš nekad bija bijis. Un pēc tam teica,ka šādi mēs varētu biežāk.

Attiecību atsvaidzināšana:

1. 1.       Doties laiku paavadīt sportiskās aktivitātēs-slēpošana ,slidošana, rodeļi,tarzāns. Viss ,kas ir pie dabas.Jo tas reāli uzlabo garastāvokli un kopīgi izdzīvotas emocijas.
2. 2.       Vakariņas ārpus mājas.
3. 3.       Ceļojums- tuvākām vai tālākām vietām.Tomēr pavadot laiku ārpus ierastās vides cilvēki satuvinās.
4. 4.       Kādu laiku pavadīt atsevišķi. Idiāli der,kā mēs vasara.Es ar bērniem uz laukiem, viņš paliek strādāt. Pēc nedēļas jau ir sajūta,ka pagājusi vesela mūžība un vēlamies būt kopā. Tiklīdz padzīvo atsevišķi,tā vienam otra sāk pietrūkt.
5. 5.       Pasēdēt un pārrunāt kā iepazināmies, paskatīties fotogrāfijas, pakavēties atmiņās. Un tad uzreiz rodas tā sajūta ,ka bija tak tik superīgi,vajag to visu atkal nolikt plauktiņa augšā ,lai neaizmirstas.

Kā pāaarsteigt vīru? Izlasot uzdevumu iedomājos,ka varētu katru dienu sagādāt nelielu prieku. To īsti par pārsteigumu nenosauktu,bet kād prieka deva dienai –noteikti.

Tad nu otrdien vakarā vīrs dabūja gardas vakariņas- karbonādes. Lai arī  ēst jau viņš dabū katru vakaru,tomēr šoreiz es pie karbonēdēm vēl piepirku viņa iemīļoto medalu.Alu vispār es viņam nekad nepērku. Tikai vīnu mums abiem. Tad nu viņš tiešām teica ,ka esot patīkami pārsteigts.

Trešdien nekādas taustāmas lietas nebija.Tikai pozitīva attieksme.Vai tev palīdzēt? Vai tev vēl uzlikt. Tu esi piekusis, gribi atpūsties? Tev atnest?

Pēc visa šī viņš pat paprasīja- ko jums no manis vajag,ka visi tik saprotoši palikuši?! (Jo arī puika īpašā kārtā bija tāds iejūtīgs un izpalīdzīgs,kaut neko viņam nebiju teikusi.)Potams tas bija retorisks jautājums ar smaidu sejā.

Ceturtdien beidzot tikām pie ilgi gaidītās vannas.Tad nu skaidrs ka jāiemēģina. Vīrs pēc darba devās vannā.Zinu ,ka viņam patīk pagulēt vannā u n ēst saldējumu.Tad nu ieliku viņam saldējumu, uzrīvēju šokolāti.Pēc vannas gaidīja tēja un ķirši šokolādē.

Piektdien diemžēl vairs nekas neizdevās ,jo devāmies ciemos pie māsas,bet arī tad izteicu piedāvājumu,ka pie stūres braukšu es.Jo tā vai tā esmu slima un neko stiprāku par sulu dzert nevarēju.

Sestdien pārsteigumu saņēmu es.:) Domāju nedaudz pabaudīšu vientulību,ieiešu vannā,ienāca vīrs ,salika man sveces, nodzēsa gaismu un teica, izbaudi romantiku!Tas bija tik jauki!!! Re ka līdz pilnai laimei nemaz nevajag daudz.

Simbols.

Jau pirms jaunā uzdevuma saņemšanas ,iepriekšējā dienā tikām pie sava simbola-talismana.

Šī fen šui zīme man patik jau kādus padsmit gadus.Vidusskolas laikā tādu simbolu es uzzīmēj uz lielas lapas un tas man stāvēja istabā pie sienas. Kad mans vīrs šo zīmi ieraudzīja arī viņam tā iepatikās. Kad beidzot tikām pie sava mājokļa ,norunājām,ka šo zīmi „Fū”’ ,kas ir laimes simbols , zīmēsim uz viesistabas sienas. Tā arī izdarījām. Vīrs vakarā paņēma otu, krāsu bundžu un uzzīmēja.

Tagad mūsu istabas sienu rotā laimes simbols,kuru uztveram arī kā ģimenes simbolu-lai tas nes mums laimi.

Šī gada projekts man likās daudz mierīgāks kā citus gadus. Ieraugot ,ka atkal būs Labo sievu konkurss, skaidrs bija uzreiz kad piedalīšos. Jo iepriekšējos gados ieguvu daudz pozitīvu emociju ,arī daudz ko uzzināju no vīra,par viņa vēlmēm un vajadzībām,ko ikdienā viens otram tā neaizdomājamies pajautāt.

Šogad gatavojot spēli Prieks, ar metamajiem kauliņiem , sapratu,ka īstenībā nemaz nav tik viegli izdomāt kā otru cilvēku iepriecināt.

Veidojot sarakstu ar to kā atsvaidzināt attiecības, mēs pārrunājām un vienojāmies par to,kas mums varētu derēt.Kā arī kārtējo reiz nospriedām,ka jāsaņemas un kaut kas ir arī jādara ,ne tikai jāraksta uz papīra.

Ikdienas rutīna bieži ievelk mūs visus darbos,un mēs aizmirstam par tiem ikdienas priekiem,ko vajadzētu sniegt otram un arī pašam sev. Tāpēc šāds projekts palīdz iekustināt un atdzīvināt attiecības,pat ja it kā no malas šķiet viss ir kārtībā. Vēl jo vairāk,ja mēs kā pāris esam kopā ne tikai dažus gadus,bet jau ilgu laiku,un te nu nav variantu,kaut kādā mērā tā rutīna iestājas, un nemaz jau nav tik viegli visu laiku uzturēt tās romantiskās attiecības,ja ir bērni, darbs un ikdienas problēmas.  

Paldies par šīm trim nedēļām,kad brīvprātīgi, piespiedu kārtā mēs kārtējo reiz padomājām par mums kā vīrieti un sievieti ,nevis tikai kā mammu un tēti(kaut arī nošķirt nebija nemaz viegli)!