№21 Andra: Tev manam vienīgajam

№21 Andra: Tev manam vienīgajam

14. Jan 2013, 12:43 nosiguldas nosiguldas

Mēs esam kopā  vairāk kā sešus gadus un man nav nepieciešama īpaša gaisotne, lai atcerētos tās sajūtas ,kas mani pārņēma tad, kad tikko satikāmies, jo  vēl jo projām es jūtos tā kā toreiz. Iespējams, tapēc, ka mums vairs nebija  divdesmit un mēs abi labi apzinājāmies, ko vēlamies no dzīves.  Viss sākās pavisam vienkārši, kad pirmo reizi ieraudzīju cilvēku, kas pēc pusgada kļuva par manu vienīgo mūža vīrieti, skeptiski noteicu,  ES NEKAD NEVARĒTU BŪT KOPĀ AR ŠĀDU VĪRIETI, jautāsiet kapēc,   tapēc ka viņā nebija nekā īpaša, vienkāršs, parasts pelēks cilvēciņš, vēl piedevām  maza auguma  u.t.t.

Mūs saveda kopā gadījums, kas priekš mums abiem bija liktenīgs, bija nepieciešama palīdzība viņa draugam un es zināju kā palīdzēt. Kad viņš runāja, es klausījos un pie sevis nodomāju, ka tas nav iespējams, viņš runāja maniem vārdiem un domāja manām  domām.  No tās dienas mēs esam kā viens vesels un kopā pavadītie gadi ir paskrējuši kā viena diena. Vēl jo projām, ja skan kāda jauka melodija, tad aizverot acis redzu viņu, ja tās ir seksuālas fantāzijas, tad tikai ar viņu.  Sajūta, kad es lidoju mani nav pametusi, tikai tagad es turos stabilāk un tuvāk zemei.  Es vēl jo projām tāpat kā tad, naktī mīlu vērot kā viņš guļ un  neizsakāmi mīlu viņa skūpstus.  

Es noteikti  zinu, kas ir mūsu mīlestības talismans un  to mēs abi veidojām  pārvarot neskaitāmas grūtības,20130114124037-44528.jpg

katru reizi paskatoties uz viņu es  atceros, katru viņa vārdu, katru kustību un katru pieskārienu.   Un vispār kurš ir teicis, ka talismans ir priekšmets, tas ir kautkas, kas nes laimi, un mums abiem tā ir mūsu mazā meitiņa Katrīnīte.

20130114123824-33590.jpg

Kad paliek grūti, es paskatos uz viņu un zinu, man viss izdosies, es visu varu, to pašu neskaitāmas reizes ir teicis arī  mans mīļotais. Labākais vīrs , tēvs, draugs un padomdevējs.

Mans mīļais un vienīgais.

Es nekad neesmu Tev rakstījusi,  un zinu, ka vārdiem nespēšu aprakstīt to, kā es jūtos. Kopš esam kopā rudens ir mans mīļākais gadalaiks.  Katra diena kopā ar Tevi ir krāsains lapu paklājs un tas ir tik vienreizēji.  

Zini kā es noteikti zinu, ka Tu mani mīli, es pastāvīgi jūtu tevi sev blakus, es  steidos uz darbu, lai vakarā ātrāk steigtos uz mājām. Es zinu, ka tur būsi Tu, māja smaržos pēc tikko gatavotām vakariņām un Tu virtuvē man gatavosi  tēju.  Mums   gandrīz nemaz nesanāk pabūt tikai diviem, bet es par to neskumstu, jo ieskatoties Tev acīs es lasu tavas domas, kā atvērtu grāmatu.  Es zinu, ka arī tu lasi manas domas un cik reizes ir bijis tā, ka tu ko saki un es smaidu, jo zināju, ka tu noteikti teiksi tieši šos vārdus.   

Es labprāt visu laiku atkārtotu, ka mīlu tevi, bet zinu, ka tev to nemaz nevajag, jo tu tāpat to zini un es tev to pierādu katru dienu, katru minūti ar saviem darbiem.  Ir reizes, kad no sapņa pamostos ar slapjām acīm , jo  sapnī nevaru Tevi atrast, es meklēju, bet tevis blakus nav, mani pārņem aukstums un bailes, tad pamostoties maigi pieglaužos tev klāt, cik labi, ka tas ir tikai sapnis. 

Lai, ko liktens mums ir sagatavojis tālāk, es zinu, ka nav nepārvaramu lietu, kamēr mēs esam kopā.  Es piederu tev un man tik ļoti patīk teikt, mans vīrs.  Tu esi mans – pats labākais, pats uzticamākais, mans vienīgais dzīves vīrietis........

Labākā sieva 2013: pirmais uzdevums

20130117184701-65317.jpg

.