Novērtēsim to, kas mums pieder

Ir brīži, kad liktenis mums dod iespēju izvērtēt to, kas mums katram pieder. Un mums pieder patiesi daudz – mums ir ģimene, bērni, mazbērni, bet ir cilvēki, kam tā visa nav. Tu vari būt turīgs cilvēks, bet, ja tev neviena ar ko dalīties savās jūtās, tu esi ļoti nelaimīgs.

Šī sestdiena un svētdiena man bija ļoti īpaša. Mēs kopā ar domubiedriem devāmies ciemos pie vecajiem, vientuļajiem mūsu novada iedzīvotājiem.
Katram, pie kā mēs devāmies ciemos, tika dāvināta saldumu paciņa, medus burciņa veselībai, tēja un kliņģeris svētku galdam. Tāpat mūsu dāvanu grozā bija adītas zeķītes. Lai katrā mājā tiktu ienesta svētku noskaņa, mēs katram cilvēkam vedām skaistu eglīti. 

Katrā mājā, kurā mēs  iegriezāmies, mēs bijām ļoti gaidīti viesi. Kopā mēs apmeklējām vairāk nekā trīsdesmit mājas.

Tās emocijas, kas mūs pārņēma, nodot nav iespējams, smējāmies un priecājāmies, raudājām un uzmanīgi ieklausījāmies katrā cilvēkā un viņa stāstā. Man ļoti gribās cerēt, ka šajos Ziemassvētkos katram cilvēkam, kuru mēs apmeklējām, būs siltāk ap sirdi, un mums izdevās ienest svētku sajūtu viņu mājās un sirdīs.

Man personīgi tas bija ļoti pamācošs brauciens. Laiku pa laikam mēs kurnam, ka viss ir slikti, mums nav tā vai šitā. Bet īstenībā mēs neapzinamies, cik daudz mums dzīve ir devusi.

Nekam nav nozīmes, izņemot tam, ka mums blakus ir mūsu mīļie. Sargāsim viņus, lieku reizi samīlēsim mazos cilvēciņus un mīļi apskausim savu tēti un mammu. Veltīsim smaidu mūsu mīļotajiem un labu vārdu kaimiņiem. 

Jaukus svētkus vēlot,

Andra ( no siguldas)