Nelaid vēzi sev klāt!

Māmiņu klubs
Māmiņu klubs 7. februāris 2017 00:00
288

Februārī, atzīmējot Pasaules vēža dienu, Veselības centra 4 ārsti un speciālisti jau otro gadu vēlas sniegt savu artavu sabiedrības izglītošanā, veidojot informatīvu projektu rakstu un video padomu formātā par dažādām tēmām, kas sekmētu agrīnu diagnostiku un rosinātu uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

 Projekta ietvaros Veselības centrs 4 (VC4) ir publicējis piekto* video konsultāciju. Šīs video konsultācijas tēma - " Ādas vēzis. Uzzini visu par ādas jaunveidojumiem no A līdz Z.” VC4 visu tā filiāļu un grupas uzņēmumu dermatologu komanda, sabiedrību aicina – NELAID VĒZI SEV KLĀT! Negaidi un nepadodies, tas ir uzveicams!

“Ādas vēzis ir viens no visvieglāk novēršamajiem  audzējiem. Šī ir vienīgā vēža forma, ko var redzēt, to var  viegli pamanīt, un nozīmīgāko riska faktoru - ultravioletā starojuma iedarbību - var ierobežot. Turklāt ādas vēzis ir veiksmīgi pilnībā ārstējams agrīnās stadijās,” norāda Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas ārste ar specializāciju dermatoloģijā Tatjana Sidorčika.

Biežākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā- ādas vēzis

“Izšķir vairākus audzēju veidus, kuri veidojušies no atšķirīgām šūnām. Bazalioma veidojas no bazālās membrānas šūnām. Ādas plakanšūnu vēzis veidojas no daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnām. Savukārt melanoma veidojas no melanocītiem – šūnām, kas veido pigmentu. Tieši melanoma ir pats agresīvākais ādas audzējs, kas ievērojami saīsina cilvēka mūžu,” stāsta Veselības centra 4 Juglas klīnikas ārste ar specializāciju dermatoloģijā Alīna Štukerte. Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) dati pierāda, ka ādas vēzis joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, turklāt Latvijā no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem tas ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. Katru gadu ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku. Bet kopumā pēc SPKC datiem Latvijā ar ļaundabīgo ādas vēzi sirgst vairāk kā 10 000 pacientu. Turklāt ievērojami ir pieaudzis saslimušo skaits ar melanomu. 2015. gadā šī agresīvākā ādas vēža forma tika konstatēta 224 pacientiem, tostarp arī 6 gadus jaunai meitenītei. Dr. A. Štukerte pauž bažas, ka neskatoties uz to, ka uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, pieaug arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits: tā, piemēram, no - melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies un to vidū ir arī 4 gadīgs bērns. 2015. gadā melanoma dzīvību laupīja 85 pacientiem, bet ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem mira – 44 cilvēki, kas ir rekordliels skaits. SPKC dati atklāj, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju saslimst arvien gados jaunāki cilvēki. Ja agrāk saslimstību ar ādas vēzi varēja novērot  galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad daļa pacientu ir nedaudz virs 30 gadiem. Turklāt ādas vēzis ir diagnosticēts arī zīdainītim. Kā norāda dr. T. Sidorčika, tas daļēji ir izskaidrojams ar Latvijas iedzīvotāju gaišās ādas īpatnībām un nelabvēlīgo ārējās vides faktoru, galvenokārt, ultravioletā starojuma radīto ādas bojājumu.  Ādas vēža attīstību veicina uzturēšanās saules gaismā - gan dabiskā, gan mākslīgā, piemēram, solārijā. “Diemžēl cilvēki ikdienā pietiekami nenovērtē ultravioletā starojuma kaitīgumu, kā arī, ja konstatē kādus ādas veidojumus, tiem nepievērš pietiekamu uzmanību un laicīgi neārstē. Tas arī noved pie šādas bēdīgas statistikas, “ atklāj dr. T. Sidorčika.

Glābt dzīvību var tikai agrīna diagnostika

Tā kā ādas vēzis nerodas ne vienas, ne divu dienu laikā, cilvēka dzīvību vienīgi spēj glābt ādas vēža agrīna diagnostika. Turklāt dermatologiem ir pieejamas efektīvas neinvazīvas modernas diagnostikas metodes, kas dod iespēju diagnosticēt aizdomīgu veidojumu arvien agrīnākās stadijās, kā arī agrīni uzsākt ārstēšanu, veicinot pacienta pilnīgu izārstēšanos bez sekām uz pacienta dzīves kvalitāti. “Tādēļ regulāras profilaktiskas ādas vēža pārbaudes pie dermatologa ir vitāli svarīgas mūsu iedzīvotāju vidū, ādas vēža profilaksē,” norāda dr. T. Sidorčika.

Jaunveidojumu diagnostikai pielieto vairākas diagnostikas metodes:

Ar optiskās vai digitālās dermatoskopijas palīdzību dzimumzīmi dermatologs var aplūkot divdesmitkārtīgā palielinājumā, izmantojot speciāli iestrādātu polarizēto gaismas avotu, lai noteiktu jaunveidojuma dabu.

Digitālā dermatoskopija apvienojumā ar datorizēto pacientu datubāzi ļauj jaunveidojumus novērot arī dinamikā, veikt precīzu ādas jaunveidojumu datu digitālo apstrādi un saglabāšanu, nodrošinot augstas kvalitātes garantu ārsta darbam.

Digitālā dermastokopija ar MoleMax ietver vienotu dzimumzīmju kartēšanas sistēmu un dod iespēju attēlu palielināt līdz pat 100 reizēm, ļaujot precīzāk analizēt veidojumus un izsekot visām izmaiņām ilgākā laika posmā, kontrolēt tā dinamiku. Attēlus, kas vizualizēti dažādos laikos var salīdzināt reālā laikā, kas dod ticamu salīdzinājumu. Turklāt, ja veidojums ir izoperēts, pacienta datu bāzei (slimības vēsturei) iespējams pievienot histoloģisko attēlu.

Mūsdienu tehnikas sasniegumi ļauj izvērtēt ne vien veidojuma virsmas pazīmes, bet iespējams ielūkoties arī dziļāk ādā, piemēram, ar ultraskaņas izmeklējuma palīdzību. Ultrasonogrāfija ļauj pateikt, cik dziļi ādā atrodas veidojums – vai tas ir tikai virspusējs vai dziļāks, izvērtēt tā vaskularizācijas pakāpi.

Siaskopijas laikā ar speciālu viļņu garuma lāzerstariem, tiek noteikta melanīna, kapilāru hemoglobīna un kolagēna koncentrācija un lokalizācija ādā līdz 4 mm dziļumam, kā arī atsevišķi saistaudu un pigmentēto šūnu savstarpējās attiecības. Iespējams noteikt šo struktūru arī trīsdimensionālo uzbūvi (3D). Siaskopijas izmeklēšanas metode sniedz 97% precizitāti, bet, apvienojot ar dermatoskopijas un ādas ultrasonogrāfijas metodi, veidojuma novērtējums sasniedz pat 100%.

Šobrīd pasaulē uzņem apgriezienus viens no precīzākajiem diagnostikas veidiem iekaisīgu ādas slimību, agrīnu ādas jaunveidojumu vai audzēju, piemēram, bazaliomu, melanomu u. c. gadījumā ir konfokālais lāzera mikroskops. Lai ādu novērtētu šūnu līmenī, iepriekš bija jāveic biopsija (jāpaņem mazs audu gabaliņš). Viens no šīs procedūras neatņemamiem plusiem  - procedūra ir nesāpīga un tās laikā nepieciešama anestezējoša injekcija, turklāt var palikt maza rēta, iespējams, pat nepieciešamas šuves. Pēc tam ādas audu gabaliņu nosūtīja uz laboratoriju un atbilde bija jāgaida 10 līdz 12 dienas. Savukārt jaunā iekārta noskenē ādas slāni pa slānim un sniedz jau gatavu šūnu attēlu, tehnoloģiski aizstājot biopsiju. Turklāt pacientam tiek aiztaupītas ne tikai nepatīkamās sajūtas, bet arī ietaupīts laiks, jo šo darbu veic 10 – 20 minūšu laikā. Līdz ar to diagnostika ir ērtāka, ātrāka un pilnīgi nekaitīga pacientam!

Diagnostika nosaka ārstēšanu

Izvērtējot ādas jaunveidojuma attēlu, nosaka tā dabu, vai tas ir labdabīgs, aktīvs, aizdomīgs vai arī ļaundabīgs. Tad speciālists pieņem lēmumu - jaunveidojumu novērot un veikt atkārtotu izmeklēšanu pēc noteikta laika vai arī to likvidēt ar atbilstošu metodi.

Ja jaunveidojums ir labdabīgs, ar to var turpināt sadzīvot, tomēr speciālisti iesaka likvidēt dzimumzīmes (pat labdabīgās), kas atrodas berzes vietās. Ja dzimumzīme regulāri tiek traumēta – noplēsta vai noberzta, pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā.

Ja ādas jaunveidojumu ir daudz, ieteicams novērot veidojumus ne retāk kā vienu reizi gadā. Ārsts veido tā saucamo dzimumzīmju karti (mole mapping), nākamās vizītes laikā ar datora palīdzību iespējams ļoti precīzi noteikt iespējamās izmaiņas un izšķirties par rīcību – turpināt novērot to, vai dzimumzīmi labāk likvidēt. Laiku nosaka speciālists - tas var būt pēc pusgada vai 2-3 gadiem.

Aizdomīgu dzimumzīmju, vai veidojumi, kuriem ir malignitātes pazīmes, agrīnas terapijas „zelta standarts” ir ķirurģiska ekscīzija. Priekšrocība – veidojums tiek izņemts dziļi, likvidējot arī audus ap to. Nereti labdabīgus veidojumus dzimumzīmes likvidē ar lāzeru, kas potenciāli var tikt traumēta ikdienā. To parasti dara, ja dzimumzīme izvietojusies ādas virspusē. Mediķi, likvidējot aizdomīgu dzimumzīmi, vienmēr to nosūta uz laboratoriju, kur tiek veikta tās histoloģiska pārbaude. (Tāpēc svarīgi to likvidēt nevis kosmētiskajā salonā, kur pārbaude netiek veikta, bet kvalitatīvā ārstniecības iestādē!) Ja dzimumzīme izrādījusies ļaundabīga, pacientam noteikti jāturpina ārstēšanās pie onkologa. Tiek veikta papildu izmeklēšana – asinsanalīzes, radioloģiskie izmeklējumi, pārbaudīti limfātiskie mezgli, vai uz pārējiem orgāniem izplatījušās metastāzes.

Kosmētiskajos salonos dažkārt piedāvā dzimumzīmi likvidēt ar kriodestrukcijas metodi (nosaldēt ar šķidro slāpekli) vai elektrokoagulācijas metodi (nodedzināt ar elektrību), taču mediķi neiesaka izmantot šīs metodes. Piemēram, sasaldējot dzimumzīmi, ir ļoti grūti novērtēt, cik dziļi tiek sasaldētas dzimumzīmes šūnas. Ja pēc sasaldēšanas audos ir palikušas dzimumzīmes šūnas, tās tiek kairinātas un, iespējams, pāries ļaundabīgā veidojumā. Likvidējot dzimumzīmi ar elektrokoagulācijas metodi, sekas var būt līdzīgas.

Galvenie ādas vēža ārstēšanas veidi ir ķirurģiska ārstēšana, staru terapija, medikamentoza terapija. Tomēr veidojot ārstēšanas plānu, ārsts ņems vērā ne tikai audzēja veidu, slimības stadiju un tā izplatību, bet arī pacienta vecumu un blakusslimības, kā arī citus faktorus.

Profilakse – UV starojuma ierobežošana

Tā kā pēdējos gados par galveno ādas vēža riska faktoru tiek uzskatīta ādas pakļautība UV starojumam,  svarīgi ievērot profilaktiskus pasākumus visa gada garumā. “Pirmkārt, vajadzētu izvairīties no solāriju apmeklējuma, kas ādai ir vēl kaitīgāks par saules stariem. Otrkārt, ikdienā jāievēro saules aizsardzības rekomendācijas atkarībā no ādas fototipa. Ja piedzīvoti biežāki smagi saules apdegumi, tad augstāks ir melanomas risks. Āda atceras un summē ikvienu UV staru, ar ko saskārusies dzīves laikā. Tāpēc ikdienā ļoti svarīgi ir lietot augstvērtīgu saules aizsargkrēmu. Turklāt vēlos lauzt pāris maldīgus uzskatus par šiem krēmiem.  Pirmkārt, ka, lietojot saules aizsargkrēmu, āda neiesauļojas. Krēms sniedz aizsardzību no kaitīgā UV starojuma, bet pašai ādai ļauj iegūt veselīgu izskatu. Otrkārt, ka  aizsargkrēmu lietošana “bloķē” svarīgā D vitamīna izstrādi mūsu organismā. Cilvēki praktiski nekad nelieto krēmu tik bieži un tādos apmēros, lai traucētu vitamīna izveidi. Pietiekami daudz D vitamīns izstrādājas jau no divām 15-30 minūšu saulainām pastaigām nedēļā, “ norāda dr. T. Sidorčika.

Savukārt dr. A. Štukerte atgādina, ka augsta riska grupā ietilpst gaišādaini cilvēki, tomēr tas nenozīmē, ka ar ādas ļaundabīgo audzēju neslimo tumšākas ādas īpašnieki.  “Protams, tumšākai ādai vajag ilgāku laiku, lai tā jūtami apdegtu, taču arī šiem cilvēkiem ieteicams lietot aizsargkrēmus, ilgāk uzturoties saulē. Diemžēl melanoma vai citas negatīvas izmaiņas ādā ir grūtāk pamanīt uz tumšas ādas, kas var novest pie novēlotas diagnozes un, līdz ar to, sliktākām veselības prognozēm,” atklāj dr. A. Štukerte.

Ādas vēža riska faktori:

  • ģenētiskie faktori,
  • rentgena starojums,
  • pārciesta papilomas vīrusa (CPV) infekcija,
  • saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām (piemēram, darvu, piķi, parafīneļļu, kurināmo mazutu),
  • saskare ar arsēnu,
  • intensīva karstuma vai saules iedarbība,
  • hroniskas ādas iekaisuma slimības,
  • nomākta imūnā reakcija,
  • ādas 1. un 2. fototips,
  • ārstēšanai izmantota fotoķīmijterapija (PUVA).

Melanomas risks palielinās, ja ir

  • daudz parasto un/vai klīniski atipisko dzimumzīmju,
  • lieli iedzimti melanocītiski nēvusi,
  • bijuši smagi, sāpīgi un čūlojoši saules apdegumi, jo īpaši bērnībā,
  • rudi vai gaiši mati, gaiša acu krāsa, tendence parādīties vasarraibumiem,
  • solāriju un "kalnu saulītes" lietošana.

Krūts vēzis

 

Dzemdes kakla vēzis

 

Kolorektālais vēzis:

 

Prostatas vēzis

Ādas vēzis

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies