№9 Linda: Nekas Nav Jārada Mākslīgi- Love Is In The Air

Lasot uzdevumu, es to īsti nesapratu, domāju- kā tas ir, man tagad būs jāveido kaut kāda kārba, kur glabāt niekus, kas sagādā prieku, kam man tas vispār vajadzīgs? Jo vairāk domāju par to, ka mājās ir jārada prieka krātuve, jo biežāk sapratu, ka nekas nav jārada mākslīgi, mūsu mājās jau ir viena prieka krātuve, pēc pāris mēnešiem būs arī otra, Es runāju par mūsu bērniem, kas to vien dara kā rada  mums prieku. Atmiņas par katru meitas sasniegumu glabājas manā un mana vīra sirdī, tās nekad nepazudīs un neizklīdīs. Meitiņa un gaidāmais mazulis ir kā mazi prieka sūklīši, kas piepilda mūsu mājas ar prieku katru dienu. Un ja kaut kur braucam- mūsu prieka krātuves vienmēr ir līdzi. 

Pastāstīšu Jums, kā mana prieka nesējiņa mūs iepriecināja šodien. Meitiņa savā gada un pāris mēnešu  vecumā ir ļoti čakla. Kad kārtojam istabu, meita aktīvi piedalās- atnes slotu, rāda kā ir jāslauka istaba un met visus papīrus un visu citu "nevajadzīgo" miskastē, pēc tam sev skaļi aplaudējot. Tad nu šodien nevarējām atrast vīra telefonu, kad uzzvanījām uz to, zvanīja miskaste. Smieklu deva visai dienai, malacis, čaklā meitiņa.

Ja domāju par to, kas vēl mūs iepriecina, tad jāskatās uz mūsu attiecību sākumu, kā mēs viens otru iepriecinājām pirms bērniem un kas no tā visa ir saglabājies arī līdz šodienai. Ir viena dziesma, kas vienmēr liek smaidīt, tā ir mūsu dziesma, kuru atradām pavisam nejauši. Ja gribas otru iepriecināt, vienkārši jāuzliek skaistā melodija un otrās puses sejā atplauks smaids. Šo dziesmu izvēlējāmies arī kā mūsu kāzu dziesmu, tāpēc arī visiem mūsu mīļajiem šī dziesma asociējas ar mums. Vēl viena lieta, kas, saglabājusies no attiecību randiņu posma, ir sms rakstīšana kodētā veidā. Tagad gan šādas īsziņas rakstam ļoti reti, jo, ar viedtālruņu ienākšanu mūsu dzīvēs, šīs sms atkodēt kļuvis daudz sarežģītāk, kaut gan dažreiz jau paskatoties uz rakstīto, man ir skaidrs, ko vīrs grib pateikt. Tas mums tāds slepenais kods, lai pateiktu to, ko nevar izteikt vārdiem. :) Esam rakstījuši arī parastas vēstules un zīmītes viens otram, kuras atstājam redzamā vietā, vai liekam sameklēt ar norādēm. Visas šīs vēstules un zīmītes, ko nu jau 4 gadu laikā esam rakstījuši viens otram ir saglabājušās, ir saglabātas pat tās, kas rakstītas uz salvetēm kafejnīcā. Viena no šādām salvetēm ir ielikta rāmītī un nolikta mūsu guļamistabā, uz šīs salvetes vienā no pirmajiem randiņiem rakstījām savus nākotnes plānus un, ziniet, viss ir piepildījies jau tagad. Paskatoties uz šo "glezniņu" vienmēr atceros mūsu „rozā briļļu laiku”, tā vien gribas pasmaidīt. Ikdienā nemaz nav jāmeklē lietas, par ko priecāties, tās uzrodas pašas no sevis- negaidīts prieks, ir patiess prieks.  

Ir grūti izdomāt un radīt stāvokli, kuram pateicoties gribas iepriecināt mīļoto, nē, drīzāk ir patiešām grūti šo stāvokli raksturot, jo šādās emocijās dzīvoju visu laiku. Love is in the air- vai tad tas neizsaka visu?

Mēģinot izpildīt šīs nedēļas uzdevumu, sapratu, ka sen neesmu pārsteigusi savu mīļo vīriņu. Šāda izdevība kā reiz ir radusies, vīram rīt jābrauc garākā izbraucienā, tāpēc tūlīt tapināšu vīra kungam pusdienu kārbiņu rītdienas izbraucienam. Klāt pievienošu nelielu zīmīti, lai ēdot pusdienas neaizmirst par savu jauko ģimenīti, kas viņu gaida mājās un ļoti ilgojas. Viņš noteikti priecāsies :)

Paldies par jauko uzdevumu, tas vairoja prieku un lika nedaudz apstāties un padomāt par lietām, ko ikdienas steigā vienkārši palaižu garām.

Čabule un prieka pilnā ģimenīte.

LABĀKĀ SIEVA 2015: Pirmais uzdevums