Nedaudz par visiem zināmo Vecrīgu

Cielavinna
Cielavinna 10. augusts 2017 12:04
121
1200. gada aprīlī ar 23 kuģiem, daudzu krustu karotāju pavadīts, Daugavā iebrauc Livonijas bīskaps Alberts. 1201.gadā viņš dibina, pilsētu pie Rīgas upes,- Rīgu. Nostāsti vēsta, ka Rīgas vārds cēlies no Rīdzenes upes, kuras krastā tā radusies. Vissenākā Rīgas daļa ir Vecrīga. Vecrīga aptver samērā nelielo 13. -18.gs. nocietinājumu sistēmas iekšējo teritoriju. Attēlā mēs varam ieraudzīt Alberta laukumu. Alberta laukums ir viena no vissenāk apdzīvotajām Rīgas vietām, kur Rīdzenes upes ielokā, dabiskas ostas krastā atradās lībiešu ciems. 12.gs. šeit atradās Rīgas osta, kas deva iespēju pilsētai attīstīties kā tirdzniecības un tranzīta centram. Laukums ir nosaukts par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam. Tieši ar šī laukuma apbūvi sāka veidoties mūsdienu Rīga.
Pie Rīdzenes upes ostas atradās arī noliktavas, kurās tika uzglabāta atvestā prece un prece ko vest projām. Sākotnēji noliktavas tika veidotas no koka, bet 1293.gadā Sv. Mārtiņa naktī izcēlās liels ugunsgrēks, pēc kura pilsētas būvnoteikumos Rīgas pilsētā tika aizliegts celt koka ēkas, kā rezultātā ēkas sāka veidot no akmeņiem un ķieģeļiem. Attēlā ir redzama noliktava pēc adreses: Vecpilsētas iela 10. Noliktavas tika celtas līdz pieciem stāviem. Attēla paša augšā varam ieraudzīt paceļamo viņču, ar kuras palīdzību preces tika paceltas uz augšu vai nolaistas leja. Augstākajā pirmajā stāvā pa plašajām durvīm preces varēja ievest ar pajūgu, bet augštāvos pacēla ar viņču. Enkuriņi uz ēkas ir starpsienu nostiprinājumi. Maskas ir ļauno garu atbaidīšanai. Vecrīgā vēl līdz šodienai ir saglabājušās divdesmit četras 17.gs. noliktavas.
Attēlā varam ieraudzīt noliktavu pēc adreses Alksnāju ielā 7. Šī noliktava ir saglabājusies tāda kāda tā bija 17.gadsimtā, jo tika pilnībā rekonstruēta. Uz šīs noliktavas ir redzams balodis ar vārpu mutē, kas liecina par to, ka šeit atradās graudu noliktava. Mazie lodziņi bija paredzēti saules gaismai, lai graudi nesāktu pelēt. Mūsdienās noliktavā ir izvietoti apartmenti un galerija.
Sakarā ar to, ka Rīgā labi attīstījās tirdzniecība, cēlās arī amatnieku- tirgotāju dzīves līmenis. Viens no turīgākajiem tirgotājiem bija Johans fon Reiterns, kas vēlēdamies parādīt savu bagātību uzcēla Reiterna namu. Reiterna nams celts laikā no 1864. līdz 1685. gadam. Reiterna nama greznais ieejas portāls ir fasādes galvenais dekoratīvais akcents- vienīgais saglabājies šāda tipa portāls Rīgā. Portāla kolonnu impostos redzami divi skulptūru tēli- acīmredzot Reiterna un viņa sievas portreti. Reiterna nams ir skaistākais tirgotāju nams Rīgā, izcils baroka arhitektūras piemineklis.
Rīgas iedzīvotāji jau sākotnēji bija ļoti ticīgi cilvēki un līdz ar to tapa ļoti daudz baznīcu. Attēlā mēs varam ieraudzīt Sv. Jāņa baznīcu, kas sākotnēji bija Biskapa Alberta pils kapela, jo atradās līdzās pilij. 13.gs. kapela tika nodota dominikāņu mūku rīcībā. Dominikāņi bija- Sprediķotāju mūki- tā kā mūki virs baltā apģerba valkāja melnu mēteli un kapuci, tad tos sauca arī par Melniem brāļiem. Latviešu draudze Sv. Jāņa baznīcu savā īpašumā ieguva 1582.gadā, laikā kad sākās Mārtiņa Lutera reformācija. Ar Sv. Jāņa baznīcu saistīta leģenda- 15.gs. divi dominikāņu klostera mūki ļoti vēlējušies tikt svēto godā, tāpēc viņus dzīvus iemūrēja baznīcas sienā, tomŗ pēc nāves pāvests viņus nepasludināja par svētajiem. Mūku mirstīgās atliekas vēl joprojām atrodas baznīcas sienā, un viņu piemiņai baznīcas ārsienā ir krustveida caurums. Ja tā cītīgāk ieskatās var redzēt pašā augšā divas sejiņas, kas pēc nostāstiem ir iemūrētie mūki.
Raksturīgākā viduslaiku pilsētas būve, bija pilsētas mūra nocietinājumi. Līdzās Sv. Jāņa baznīcai ir saglabājies Rīgas mūra nocietinājuma fragments. Jāņu sētas nocietinājums atrodas Rīgas vecākajā daļā.
Nocietinājuma mūris bija aptuveni 9 metrus augsts un 1.30 metru plats. Mūra fragments tika rekonstruēts 1960.gadā. No ārpuses pilsētas nocietinājumi izskatījās kā augsta mūra siena, bet iekšpusē tie bija sadalīti divos stāvos. Otrajā stāvā nocietinājumā tika izveidotas mazas lūkas pa kurām tika novēroti ienaidnieki un vajadzības gadījmā liets ārā piķis, lai ienaidnieki nevarētu pie nocietinājuma piesliet trepes pa kurām uzrāpties augšā. Miera laikā pirmais stāvs kalpoja kā tirdzniecības palcis, bet kara laikā arkas tika nostiprinātas ar smilšu maisiem.
Līdzās Biskapa pilij atradās arī Zobeņbrāļu pils, kura bija izvietojusies Konventa sētas teritorijā. Zobeņbrāļā ordenis pastāvēja no 1202. līdz 1237.gadam. Tos dēvēja par zobeņbrāļiem, jo uz baltjiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens, Zobeņbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lietuvieši un zemgaļi pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236.gada Saules kaujā. Nakamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās Vācu ordenim, izveidojot tā vietējo atzaru- Livonijas ordeni.
Konventa sētas pirmsākumi meklējami 13. gadsimta sākumā, kad bijušo Ordeņa pili iegūst Svētā gara Konvents, kas šeit ierīko patversmi. Tā radies Konventa sētas nosaukums. Svētā gara Konvents bija pilsētas labdarības iestāde, kurā uzņēma ikvienu slimo un trūcīgo iedzīvotāju. Vēl līdz šodienai ir saglabājušies ēku nosaukumi jeb kam tā ēka bija paredzēta. Attēlā varam ieraudzīt Nr, 1 un ēkas pielietojumu- Smēde.
Attēlā varam ieraudzīt Rīgas kultūrslāni, to cik zemu tai laikā atradās ielas, kas pakāpeniski kļuva aukstākas, jo tika būvētas augšup uz drupām.
Līdzās Konvetna sētai atrodas Brēmenes muzikantu skulptūra, kas ir Brēmenes pilsētas dāvana savai sadraudzības pilsētai Rīgai. Šāda pat skulptūra ir ari Brēmenē.
Nakošais mūsu apskates objekts ir viena no skaistākajām Rīgas baznīcām- Sv. Pētera baznīca. Sv. Pētera baznīca ir viena no vecākajām un vērtīgākjām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Sv. Pētera baznīca ir Rīgas augstākā baznīca un ievērojams gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmo reizi Sv. Pētera baznīca rakstos minēta 1209.gadā, tā uzcelta kā tirgotāju dievnams un sanāksmju vieta. Baznīcas tornī stāvēja sargs, kas brīdinājis par draudošajām brīsmām pilsētai vai par ugunsgrēku. Sv. Pētera baznīcas tornī zibens esot iespēris 6 reizes. Otrā pasaules kara laikā baznīca nodega. Pēc kara baznīca tika atjaunota no jauna. Mūsdienās baznīcas tornī par samaksu var uzkāpt augšā.
Viduslaikos Rīga bija varena osta un pilnvērtīgi iekļāvās Hanzas savienībā, kas apvienoja Baltijas reģiona un Ziemeļvācijas tirgotājus. Hanzas savienība bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija. Par ekonomiski plaukstošo Hanzas savienības laiku atgādina Lielā un Mazā ģilde, kā arī Melngalvju nams ar bruņinieka Rolanda statuju tā priekšā. Attēlā varam ieraudzīt Melngalvja namu, kas ir otrā nozīmīgākā celtne Rātslaukumā, pirmo reizi avotos minēts 1334.gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams. Sākotnēji to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet vēlāk neprecēto tigoņu- Melngalvju brālība. Melngalvji bija gados jaunu, neprecētu tirgoņu un kuģu kapteiņu apvienība, kas par savu aizbildni bija izraudzījušies Sv. Maurīciju- romiešu leģiona komandieri, kas mira mocekļa nāvē- viņam tika nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi. Melngalvju nams otrā pasaules kara laikā tika nopostīts, bet 1999.gadā to atkal atjaunoja, tādejādi piepildījās nama vārtos agrāk lasāmais pareģojums- "Ja man kādreiz sabrukt būs, mani atkal celiet Jūs". Pie Melngalvja ieejas portāla ir redzamas Svētās Marijas un Svētā Maurīcija attēls. Augšā ir attēlotas četras dievības- raugoties no kreisās puses Neptūna, Vienprātības, Miera un Merkura tēlus.
1896.gadā Rātslaukumā uzstādija viduslaiku pilsētas aizbildņa Rolanda statuju. Rolands tika uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tik novietota tirgus laukumā pretī Rātsnamam. Rātslaukums izveidojās no tirgus laukuma un līdz pat 19.gs. bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs. Rātslaukums vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta.
Viena no Rātsalukuma galvenajām celtnēm bija Rātsnams, kurā mūsdienās ir izvietota Rīgas dome. Rātsnams, bija trīsstāvu celtne ar torni un pulksteni tajā. Virs simetriskas celtnes vidusdaļas paceļas neliels trīsstūrveida frontons, kuru rotā pilsētas ģērbonis, virs kura novietots taisnības dievietes Justīcijas tēls. Galveno ieeju namā iezīmē uz kolonām balstīts balkoniņš uz kura tika izsludināti rātes pieņemti lēmumi.
Esam apskatījuši vienas no skaistākajām Vecrīgas ēkām, kas katra nešs savu vēstījumu par vēsturi. Par katru objektu var stāstīt vēl un vēl. Ir arī vēl citi maršruti, kas ļaus iepazīt Vecrīgu vēl tuvāk, vēl labāk. Ceru, ka uzzinājāt ko jaunu.

Mana aizraušanās ir ceļošana un uz tā pamata es apguvu Tūristu grupas vadītāja profesiju. Gala eksāmenā man bija jānovada patstāvīgi ekskursija pa Vecrīgu. Mācoties par šo maršrutu es tiešām ieguvu daudz jaunu zināšanu par objektiem, kuriem pirms tam vienkārši gāju garām.

Piedāvāju arī Jums nelielu ieskatu no ekskursijas, kuru bieži piedāvā ārvalstu ciemiņiem vietējie gidi.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
lauvinja 10. augusts 2017 13:14

Forši!