Naktīs šaurās Vecrīgas ielās...

Ir vakari, kad gribas nedaudz sajust nedēļas nogales rosīgās auras, tādēļ devāmies pirms gulētiešanas nelielā pastaigā pa rudenīgajām Vecrīgas ielām. Vakarā, kad jau tumšs. Jā, kādēļ gan Rudens gids nevarētu Tevi izvadāt pa tumšajām, bet spožajām Vecrīgas ieliņām?

Jāteic, pēdējo reizi Vecrīgā vēlā vakara stundā biju pirms... hm, gandrīz gada, kad sagaidījām Jauno gadu. Ir pāri 21.00 un dodamies Vecrīgas virzienā. Jāteic, jo tuvāk tai piebraucam, jo rosīgākus un sapostākus cilvēkus nākas ieraudzīt. Naivi ceram, ka auto varēsim novietot Bastejkalna piekājē, bet kas Tev deva – viss pilns! Arī krastmala kā nosēta automašīnām, tādēļ savu braucamo novietojam blakus Rīgas pilij.

Izkāpjot no mašīnas, ar pilnu krūti ieelpojam krastmalas gaisu un kaut kur augstu kokos dzirdam jokainas putnu balsis... Tik jokainas, ka secinām, ka tas noteikti ir kāds ieraksts, jo diez vai Latvijā dzīvojošie putni tā čivina. Varbūt iemaldījušies kādi ārzemnieki? :D

Vakara pastaigai izvēlamies ieliņas, kurās ir „kantainais” bruģis, lai vieglāk izlavierēt ar mazuļa ratiem. Jāteic, nākas sastapties ar nesaprotošiem skatieniem, kas vaicā, ko gan šie ar mazu bērnu te meklē, bet kas mums... Mēs dodamies tālāk... Izstaigājam Doma laukumu, kur uz brīdi piestājam, lai paklausītos, kā pie baznīcas spēlē kāds vijolnieks, savukārt pie Melngalvju nama ar atplestām mutēm atkal un atkal no jauna apbrīnojam nama diženumu un daili. Rātslaukumā nokļūstam tieši apaļā stundā, kad varam noklausīties zvanu skandēto melodiju... Ar prieku secinu, ka gaisma vēl spīd mūzikas veikala Randoms logos, tādēļ pieliekam soli, jo labprāt dēlēnam iegādātu jaunu mūzikas disku, bet, Tavu neražu, esam nokavējušies, jo veikali slēdz 22.00. Neko darīt, varbūt kādu citu reizi.

Līvu laukums šovakar pulcējis neredzēti lielus ļaužu pūļus, visi kaut kur steidzās, lai nenokavētu sākumu viesībām, izklaidēm, jautrībai...

Pamazām aizvirzāmies līdz Miesnieku ielai, kur nospriežam, ka kādreiz varētu iegriezties pasēdēt Valtera Restorānā (Miesnieku ielā 8), lai pamielotos, piemēram, ar kādu gardu zivju ēdienu.

Atgriežoties Krastmalā un redzot, kā izgaismota topošā Gaismas pils, kā laistās Dzelzceļa tilts, nevilšus sevi pieķeru, ka domās esmu sākusi dungot „Ak, Tu, priecīga, ak, Tu, svētīga...” Jā, Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem.

Starp citu, jau drīzumā Rīga atkal staros. Nami, parki un tilti iemirdzēsies visdažādākajās krāsās un rakstos. Ar nepacietību gaidām. Vien ceram, ka šoreiz izdosies noķert to brīdi, kad pasākuma objektus var izstaigāt bez liekas burzmas un kāju nomīņāšanas.