Mūzikas mācība skolā jeb jocīgas pārdomas šajā sakarā

Kādreiz skolā bija mācību priekšmets „Dziedāšana”, bet tāpat mācīja pazīt notis, mūzikas instrumentus, dziedāt, atpazīt komponistus un to darbus. Tagad skolās ir „Mūzika”.  Es priecājos, ka bērni paši tiek galā ar šo priekšmetu, jo reizēm pat sākumskolā es skatos grāmatā un nesaprotu kas tiek prasīts iemācīties.

Man ir sajūta, ka ar dažām lietām mūzikas skolas programmā Latvijā pārforsē, bet tas jau ir diskusiju jautājums.

To ko es nesaprotu un nekad neesmu sapratusi, ka galvenokārt atzīmes sākumskolā un pamatskolā tiek liktas par dziesmu atdziedāšanu, jo tas nozīmē vien to, ja bērnam nav dziedamā balss, tad labs novērtējums nespīd. Man jau šķiet, ka skolas uzdevums būtu iemācīt mīlēt mūziku, nevis ienīst kādu mācību priekšmetu. Bet arī šis vēl ir sīkums.

Izvēlēto dziesmu saturs ir jocīgs! Tā kā mans mazais skolnieks reizēm lūdz palīdzēt iemācīties dziesmu vārdus, reiz pārlapoju cītīgāk mācību grāmatu mūzikā 3.klasei. Ļoti daudz tautasdziesmu, kas ir nenoliedzami apsveicami, tomēr tajās ir daudz bērniem nesaprotamu priekšmetu apzīmējumu un priekšmeti paši, tādi, ko mūsdienās sen vairs neizmanto. Protams, protams, vecākiem ir jāiesaistās bērnu izglītošanā un skaidrošanā, bet tomēr, ja jau reiz mācību grāmatā, tad gribētos, lai tos arī skolā paskaidro.

Šķirstot mācību grāmatu uzkrītoši daudz (vairāk kā puse) tautasdziesmu izrādījās par tēmu, kas man šķiet trešajā klasē nav aktuāla – par līgaviņas lūkošanu, par precībām, par tautudēlu izvēli. Vai tiešām nav mums foršu tautasdziesmu par dabas ritumu, sauli, dabu, dzīvniekiem, putniem, visādiem dzīves notikumiem, ka trešajā klasē jādzied par precībām? Tiešām? Ja nav tautasdziesmu, tad taču ir daudz smuku, skanīgu bērniem piemērotu dziesmu!

Tomēr lai jocīgās pārdomas nebeigtos ar trešo klasi, mani sagaidīja nākamais pārsteigums – pamatskolas koru obligātais repertuārs. Biju no meitas dzirdējusi, ka ir dažas dziesmas ar kristīgu ievirzi – baznīcas dziedājumi, bet nebiju pievērsusi uzmanību. Vakardien biju pamatskolu laureātu koru gada noslēguma koncertā. Koncerts superīgs, bauda ausīm! Tomēr klausoties radās jautājums – kāpēc obligātais repertuārs sastāv gandrīz tikai no garīgiem dziedājumiem? Vai mums baznīca nav atdalīta no valsts?

Mājās dodoties, pajautāju meitai vai viņa maz saprot, kas tajos latīniskajos tekstos teikts? Uz ko saņēmu atbildi – skolotāja kaut ko mācību gada sākumā stāstīja, bet neatceros.

Tā nu es slīkstu pārdomās par Mūzikas izglītības saturu mūdienu skolā. Vai tikai man šķiet , šis viss mazliet dīvaini?