Mūsu Valentīna diena! :)

Nedaudz novēloti, bet kaut kā sagribējās padalīties ar to, kā mums izdevās nosvinēt Valentīndienu, un to patiešām izbaudīt. 

Viss sākās ar to, ka otrdienas pēcpusdienā saņēmu zvanu no mīļotā - ar lūgumu rezervēt galdiņu mums diviem uz nākamās dienas vakaru. Viņš ir sarunājis ar savu mammu, ka pieskatīs Ralfu un mēs varēsim nesteidzīgi baudīt maltīti un viens otra sabiedrību. Tad nu ķēru telefonu, meklēju numuru, un veicu rezervāciju. Visu atlikušo vakaru uztrauca doma par to - ja nu tur nebūs nekas tāds, ko es uz konkrēto brīdi vēlētos ēst? Tas būtu nejauks pārsteigums, tādēļ izlēmu apskatīt ēdienkarti un jau laicīgi izvēlēties, kas būs tas, kas patīkami piepildīs ne tikai manu punci, bet arī manu mazo punča īrnieku! :) 

14.02.
Visu dienu centos sevi nodarbināt. Iekšā tāds uztraukums, kā mazai meitenei .. Sakārtoju māju, izdzīvojos ar mazāko, izmazgaju drēbes un tad jau bija laiks pucēties. Ieejot dušā, secināju, ka man ir parādījušies trīs jaunas draudzenes - manas PIRMĀS strijas! No trim grūtniecībām - tieši šajā man bija jātiek pie šīm skaistajām tīģerienes svītrām .. no vienas puses - pagodinājums .. no otras - vajadzēs izvērtēt vasaras peldkostīma izvēli .. nevis lai noslēptu - bet lai izrādītu! :)

Grūtākai no visa bija kleitas izvēles .. es vēl nekad nebiju šādi rīkojusies. Gluži kā romantiskajās filmās - izmetu visu sava skapja saturu uz gultas un sāku mērīt. Pēc pusotras stundas ilgas modes skates - ĪSTĀ kleita tika atrasta. Piespīlēta, tomēr brīva, ar rozā un violētiem ziediem un ar atvērtu plecu zonu, jo nekas tā neakcentē sievietes sievišķību, kā maza odziņa - mazs, neapsegts miesas gabaliņš. Pa virsu žakete, un kājās zamša zābaciņi uz papēža. Tālāk - make ups, un mati. Rezultātā - izskatījos un jutos neizsakāmi pievilcīga. Tātad tomēr ir tā vērts, veltīt sev tās trīs stundas laika - lai pašai patiktu tas, kā tu izskaties. 

Īsi pirms septiņiem, biju jau sapakojusi Ralfu mašīnā, un sagatavojusi visu, lai varētu braukt. Neliela pietura tur pat Siguldā, ar mazā nodošanu auklēšanai, un bijām ceļā uz restorānu. 
Teikšu tā, pēdējā laikā es labāk jūtu citu cilvēku emocijas un sajūtas nekā savas. Manas ir kā lielā katlā samestas, tādēļ tās man rada apjukumu, bet citu cilvēku - es māku nolasīt no vismazākajiem žestiem un ķermeņa valodas. 
Uzsvēršu, ka mēs šāda ranga restorānā vēl nekad nebijām vakariņojuši, tātad - tas vien jau bija patiesi īpaši un interesanti. Viss vakars pagāja ikdienišķās sarunās, kavējumos atmiņās un nelielā ieskatā par to, kā varētu izskatīties mūsu nākotnes plāni. Tomēr par spīti visām burvīgajām emocijām .. es jutu milzīgu satraukumu no mīļotā puses. Tādēļ jautāju, vai viss kārtībā. Viņš pasmaidīja, piecēlās kājās un izstaipīja muguru, secināju - ka varbūt mugura sāp, jo darbs - programmēt ir sēdošs un mugura bieži vien no tā ir cietēja. 

Pienāca man klāt, iedeva mīļu buču, un trīcošām rokām no kabas izvilka sarkanu kastīti .. notupās uz viena ceļa un .. JĀ, viņš beidzot prasīja vai pagodināšu viņu un kļūšu par viņa sievu! Es to biju gaidījusi, bet noteikti ne Valentīndienā! Atbilde no manis bija pašsaprotama - JĀ! :) 
Prieks neizsakāms, smaids pa visu seju un tad turpinājām sarunas par kāzām. Tieši tad arī pieņēmām lēmumu par to, ka ar lielajām kāzām ar draugiem un ģimenēm - būs nedaudz jāpagaida, BET .. saliekot visus argumentus pa plauktiņiem - izlēmām, ka īsi pēc meitas piedzimšanas dosimies sarakstīties. Tā, lai esam pilnvērtīga ģimene. Lielajām - mūsu sapņu kāzām, atliksim katru mēnesi pa nelielai naudas summai, un tad, kad būs pietiekami - tad arī tiks ielūgti visu radi un draugi. :) 

Savā dzīvē, es esmu jutusi daudz brīžu - kad esmu bijusi nepārliecināta par savu izvēli, bet šoreiz - pirmo reizi dzīvē .. es zinu, viņš BIJA, IR un BŪS labākā izvēle, kuru esmu veikusi. 

Tagad, ar nepacietību gaidam meitiņas piedzimšanu, un ar vēl lielāku, dienu, kad būsim vīrs un sieva. Tomēr ir vēl viens nopietns solis manā priekšā .. lēmums par uzvārdu. 
Vienmēr esmu gribējusi lai mūsu ģimenes uzvārds - Bērziņi - nekur nepazūd, tādēļ, abi dēli man ir Bērziņi, lai nestu tālāk mūsu dzimtas uzvārdu, bet es pati .. laikam tomēr pāriešu uz pretstata uzvārdu, kā pagodinājumu vīram - kļūšu par Priedi. Lai mūsu ģimene - ir pilna dzimta ar skaistu koku uzvārdiem, un tik pat mīlestības un saticības pilniem cilvēkiem, kā līdz šim. :) 

Jauku dienu vēlot, 
Kristiāna. :)