Mūsu pirmie Ziemassvētki MĀJĀS

Dažus gadus atpakaļ domāju,ka nevarētu nekad Ziemassvētkus sagaidīt Rīga,jo te tak nav tās noskaņas. Tomēr pagājušogad dzīve piespieda palikt pilsētā un svinējām ,un arī šogad palikām mājās. Šie mums bija ļoti īpaši Ziemassvētki,jo pirmo gadu sagaidījām tos savās mājās, un ar mums bija mūsu mazais Hārdijs par kuru pagājušajos Ziemasssvētkos pat iedomāties nevrejām,ka viņš būs:)

Svētki ir gatavošanās nevis sēdēšana pie galda,ēšana un dāvanu taisīšana. Tad nu ari mēs svinējām mierīgi, ģimeniski un sirsnīgi. Lai arī katru gadu ir līdzīgi,tomēr šogad man bija tāda īpaša sajūta- mēs kā ģimene, visi kopā un no sirds.PAt izstastīt grūti.

TAd nu visi kopā mēs devāmies pēc egles jau pāris dienas pirms svētkiem. Lai arī ārā bija zaļš ,mēs kārtīgi izstaigājāmies pa mežu un meklēšana izdevās ,eglīte tika atrasta.

Kopīgi to izrotājām. Gatavojām piparkūku rotājumus. Ziemassvētku vakarā kopīgi gatavojām pīrāgus, salātus, pupiņas un zirņus. Mazais Hārdijs izvēlējās pēcpusdienu pavadīt garā miegā,tad nu es varēju kārtīgi darboties pa virtuvi,kamēr bērni ar vīru un omīti spēlēja spēles.

Puiši palīdzēja arī virtuves darbos.

Kad mazais pamodās ,māsa viņu  izklaidēja.

Kad galds bija uzklāts, kopīgi skatījāmies Ziemassvētku filmas. Uzspēlējas spēli- ar aizsietām acīm jāuzzīmē kāda lieta,kas saistīta ar Ziemassvētkiem. :) Tā kā mums ir uz sienas tāfele,tad nu mēs no sirds izzīmējāmies un izsmējāmies.

Un protams bērniem neatņemama sastāvdaļa- dāvanas. Gaidījām ,kad tad vecīts atnāks vai atstās lielo dāvanu maisu pie durvīm.

Un tieši tad ,kad vismazāk to gaidījām, dāvanu maiss bija klāt.

Tad Adrians ņēma pa vienai ārā un lasīja,kam tad dāvana paredzēta. Katrs noskaitīja pantiņu vai dziedāja- Denīze dejoja:) un visi tika pie savas dāvaniņas.

Kad dāvanas tika saņemtas,tad protams kādu laiku valdīja miers un klusums,jo visi spēlējās:D

Un tad jau vakars bija klāt.

Ziemassvētku vakars tika aizvadīts godam.

Pirmajos Ziemassvētkos ārā bija jauks laiks,tad nu izlēmām doties slidot. Denīzei šī bija pirmā reize uz slidām. Īsti nepatika,jo grūti bija nostāvētkur nu vēl slidot,bet gan jau ar laiku:)

Kārtīgi atpūtušies devāmies mājās uzēst un ļāvāmies svētku filmām un nekā nedarīšanai. Protams ik pa laikam kāda galda spēle, pīrāgs, kašķis un grāmatas lasīšana. 

Tā pagāja mūsu Zimassvētku dienas!:)Tagad varu droši teikt, nav svarīgi kur pavadam svētkus,galvenais,ka esam visi kopā. Un tad arī svētku sajūtu var noķert kaut pilsētā uz akmeņiem:)