№16 Ilze: Mūsu mīlestības pamats un vērtības

Labdien!

Mūsu mīlestībai ir daudz un dažādu krāsu. Tā ir tikpat spilgta kā 1000 un viena pasaka. Protams, ir brīži, kad pārsvarā dominē tumšie toņi un viss apkārt, šķiet, ieguvis šo nokrāsu. Taču pārsvarā tomēr dominē košas un raibas krāsas.

Kad biju pusaudze, manī bija tāds nereāls maksimālisms – viss bija balts vai melns. Taču mana māte man vienmēr ir teikusi: meklē kompromisu, visas attiecības ir kā krāsaina mozaīka. Bet mēs visi esam tikai un vienīgi cilvēki, tāpēc kaut kādā brīdī viena vai otra krāsa iegūst virsroku…

Tā kā viens no maniem hobijiem ir fotografēšana, tad esmu iemūžinājusi mūsu mīlestību dažādās dabas krāsās…

Ir brīži, kad mūsu mīlestība ir kā vakara saulriets...skatoties uz šo saulrietu, ne es, ne tu nezini, kāda būs rītdiena, tā ir miglā tīta, noslēpumaina, jo mēs katrs veidojam ne tikai savu tagadni, bet arī savu nākotni.

Kāda būs šī nākotne – tas ir un būs jautājums vienmēr, jo neviena cilvēka spēkos nav ieskatīties nākotnē. Mūsu spēkos ir darīt visu, lai tā būtu tik gaiša, cik gaišu mēs to vēlamies redzēt…

Ir brīži, kad mūsu mīlestība ir kā varavīksne, kas parādījusies debesīs starp sauli un mākoņiem.

Varavīksne simbolizē izlīgumu, tas ir kā tilts mani un tevi, pa kuru mēs nākam viens otram pretī…

Ir brīži, kad es saku: ES TEVI MĪLU, bet tu to neredzi, jo esi aizņemts ar sevi. Jā, ir brīži, kad to saki tu, un es to neredzu, jo esmu aizņemta ar sevi.

Un  skaistākie brīži ir tad, kad mēs to sakām viens otram, skatoties acīs un jūtot to ar sirdīm, un nav svarīgi, vai šie maģiskie vārdi ir pateikti, vai izlikti no jūras akmentiņiem pludmales smiltīs – svarīgi, ka tie vispār ir…

Ir brīži, kad ir vērts paskatīties uz visu no malas – tas ir kā sēdēt gaisa balonā un vērot pasauli no augšas – viss liekas tik mazs, tik nenozīmīgs, esam tikai mēs divi, kas traucas prom zilās tālēs…

Kas mūs var apturēt un likt nepielūdzamajam gravitācijas spēkam piespiest mūs pie zemes? Tā ir ikdiena un pienākuma apziņa. Taču arī ikdienu var padarīt krāsainu kā rudens lapas, kā debesis, kā zāle, kā mašīnas, kā mājas…

Jā, un visbiežāk ir brīži, kad mūsu mīlestību sniedzam mums visdārgākajam cilvēciņam uz pasaules – mūsu dēliņam, kas gaidīts un lolots ir ienācis mūsu dzīvē, lai pārvērtētu mūsu savstarpējās attiecības, liktu mums mācīties no jauna, pavērtu mums citus – daudz plašākus horizontus… Jebkurš pāris zina, ka bērna ienākšana ģimenē nereti rada pārbaudījumus, jo katrs no mums ir individualitāte un lietas uztveram atšķirīgi. Tā tam ir jābūt un nevar būt savādāk. Tāpēc tas ir mūsu mīlestības augstākais punkts, kurš viennozīmīgi ir RADĪTS AR MĪLESTĪBU.

Neviena materiāla lieta – lēta vai dārga, ilgi veidota vai ātri izgatavota, nestāv blakus mūsu mīlestības auglim – bērnam. Apkārt mums trijiem var būt dažādi raibāki vai pelēkāki notikumi, bet mēs esam kodols. Un cik krāsainu mēs savu ikdienu padarīsim, tāda tā arī būs. Tāpēc ņemam talkā krāsainus balonus, visas ikdienas problēmas pūšam iekšā un laižam debesīs, lai lido prom, sasķīstot 1000 sīkos, krāsainos gabaliņos…

Pats svarīgākais projektā "Labākā sieva 2013" šajās četrās nedēļās man bija izanalizēt mūsu attiecības, jo ikdienā neviens no mums nespēj paskatīties ar skaidru aci uz visu no malas – virmo emocijas, steiga, stress… Es liekuļotu, ja teiktu, ka esmu savā mīļotajā iemīlējusies no jauna līdz ausīm vai ka esmu atsvaidzinājusi attiecības. Tas nebija galvenais. Galvenais bija saprast, ka esmu vislabākā sieva savam mīļotajam vīrietim, vislabākā māte savam bērnam un mūsu mīlestības pamatu un vērtības, kas mainījušās laika gaitā.

Paldies MK par šo lielisko konkursu:)

Gucci123