№47 Māra: Mūsu mīlestība - mūžam ziedošs rožu krūms

Mani sauc Māra.

Man ir 39 gadi. Ar mīļoto vīrieti esam kopā 13 gadus. Mīlestība uzplaukst kā roze – no maza aizmetņa veidojas pumpurs, kurš lēnām vai strauji uzplaukst un priecē, zied un novīst. No abām pusēm pēc tam ir atkarīgs vai roze uzziedēs, izziedēs un novītīs tikai vienreiz, vai sakuplos liels rožu krūms, kurš aug gadiem ilgi un raisa aizvien jaunus un jaunus ziedus.

Laiks attiecības, protams, ietekmē, jo ikviens no mums pa dzīvi soļo ar savu attīstības ātrumu, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs vai ejot katram pa savu ceļu, mēs tomēr būsim kopā uz viena ceļa. Tāpat mainās arī mīlestība, tā kļūst nobriedušāka un tai parādās jaunas izpausmes formas, un tomēr tā vairs nav tāda kā sākumā. Tā nav sliktāka, bet tā ir citāda. Reizēm cilvēki to nesaprot.

Pirmais mīlestībā atzinās vīrietis, sev to darīt biju aizliegusi, jo bija apstākļi, kurus uzskatīju par nepārvaramiem, dēļ kuriem šķita, ka kopējs ceļš nav iespējams. Dzīvē viss izrādījās citādāk, lai gan sākums nebija viegls.

Ja patikšanu var uzskatīt par mīlestības sākumu, tad jā, mīlestība var būt no pirmā acu skata. Mūsu gadījumā gan tā nebija.

Mīlestība vispirms ir jūtu ķīmija. Kā teica mana vecmāmiņa – kad Dieviņš atņem prātu, tad cilvēki apprecas. Savā ziņā taisnība jau tur ir! Tomēr ar jūtu ķīmiju ilgtermiņā ir par maz, tad jūtām pievienojas cieņa, atbalsts, pleca sajūta un atbalsts otram visās dzīves situācijās – tā teikt priekos un bēdās, kā saka laulības solījumā.

Mīlestība man kādreiz asociējās ar K.Makkalovas grāmatu "Dziedoņi ērkšķu krūmā", bet šobrīd es ikvienai ieteiktu izlasīt A.Pīrsones grāmatu "Es nezinu, kā viņa to dara" un noskatīties pēc šīs grāmatas uzņemto filmu. No vienas puses tāda vieglā lubu literatūra, no otras puses, tā precīzi ataino daudzu mūsdienu sieviešu ikdienu un liek uz lietām un notikumiem paskatīties no malas un izvērtēt to, kas ir patiesi svarīgi.

Mīlēt un būt mīlētai! Gribu abus un abi ir svarīgi, bet, ja nu akurāt ir jāizvēlas, tad gribētu iemīlēties savā partnerī no jauna un vēlreiz uzlikt rozā brilles un pavizināties uz rozā mākoņa, sajust lidojošos taureņus pavēderē. Tik to partneri man, lūdzu, to pašu! Man cita nevajag!

Mūsu īpašā dziesma ir Prāta vētras dziesma „Starp divām saulēm”.

Savu iepazīšanās dienu nesvinam, jo ir grūti pateikt, kura tad ir tā diena, jo kādu labu brīdi mūsu ceļi krustojās palaikam, bet tikai pēc tam kļuvām par pāri. Toties laiku pa laikam mēģinām atrast laiku pabūšanai tikai divatā. Šo cenšamies realizēt vismaz reizi mēnesī. Ne vienmēr tās ir dienas, reizēm tās ir tikai dažas stundas tikai mums diviem vien!

Valentīndienu nesavinam. Man tā šķiet ievazāta, komercializēta tradīcija, labāk sarīkojam savas „valentīndienas” paši palaikam, neatkarīgi no kalendāra!

Gribu piedalīties konkursā, jo esmu Pati labākā sieva ne tikai 2013, bet arī iepriekšējos gadus un turpmākos gadus savam mīļotajam vīrietim!

Kļūsti par projekta "Labākā sieva 2013" dalībnieci! Iesūti anketu!