Mūsu mīļās mājas.

Nu jau ar prieku varu teikt ,ka pusgadu dzīvojam savā dzīvoklī. Teikt ,ka neesmu ar kaut ko apmierināta būtu laikam nepiedodami- paši tak izvēlējāmies.Bet vienmēr jau ir uz ko tiekties. Kopumā esmu priecīga,ka no visiem noskatitajiem variantiem dzīvojam tieši te,jo te ir daudz plusu,kas man ir svarīgi ,īpaši ,jo ir bērni.

Esmu dzīvojusi dažādos Rīgas rajonos,bet to,ka pērkot izvēlēsimies tieši Pļavniekus,bija skaidrs jau sen. Ne tikai tāpēc,ka dārziņš tuvu,bet tāpēc ,ka patīk vieta un tas ,kā te viss attīstās.Ir tuvumā visi veikli. Poliklīnika arī  nav diez ko tālu.Un ir pat iespēja izvēlēties kura patīk labāk. Rotaļu laukums bērniem tieši pagalmā.

Gar māju velo celiņš,pa kuru var braukt gan ar riteni,gan skrituļsidām. Arī sabiedriskais transports tuvu.Vienīgi ,ja vēlas nokļūt kaut kur citur,ne uz centru,tad ir jābrauc ar diviem .Ar mašīnu līdz centram ātri var nokļūt.

Ja man kāds gribētu nākt kaimiņos,es noteikti ieteiktu,jo lai kā arī domāju kādreiz ,jaunajiem projektiem tomēr ir savi plusi-tie ir skaitītāji siltumam,ar kuru palīdzību vara regulēt izmaksas, tie ir skaitītiāji ūdenim koridorī,pateicoties kuriem nav jāmaksā nekādi zudumi,ko sataisa kaimiņi.Vēl viens plus ir tas,ka jaunā mājā ievācas jauni cilvēki,ir iespēja sadaraudzēties un iegūt jaunus draugus,domubiedrus .

Par to kāds bija mūsu mājoklis sākumā var lasīt blogā. http://www.maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/atslegas-roka-bet-vai-varam-jau-dzivot-remonts-258866/

Tomēr ,kā jau pilnīg jaunā vietā ,viss ir no jauna. Tu ienāc pilnīgā tukšumā.

Un ar laiku dzīvojot saproti,cik daudz kā tev vēl nav. Šobrīd varu priecāties par to ka virtuves un dzīvojamās istabas daļa ir pabeigta.

Protams gribētu jaunu dīvānu, gribētu vēl žalūzijas,bet tas viss ar laiku.

Bērnu istabā arī var teikt ir beidzot viss- skapis,galds, gulta, plaukti mantām-bet trūkst aizskru un lampas.

Arī to atradīsim piemērotu un būs-kad ,nu ar laiku:)

Lielākā problēma ir mūsu –guļamistaba. Pēc plāna bija ,ka tā būs mūsu ar vīru jau šovasar,bet  dzīvē viss pavērsās tā ,ka no rudens vieta jāatrod vēl mūsu mazajam punča iemītniekam. Tad nu šobrīd pie vienkārši nokrāsotām sienām un lielās gultas mūsu istabā nav nekā. Pirmais un vienīgais ir uzraksts uz sienas:

Kā es saku hosteļa istabiņa- kur palikt pa nakti. Istaba ir neliela,līdz ar to ļoti grūti izdomāt kā iekārtot tā,lai pietiktu vietas visam,lai beidzot būtu mājīguma sajūta. Tieši šī istaba šobrīd ir manas galvassāpes,jo līdz mazuļa nākšanai pasaulē ļoti gribas ,lai viss būtu skaisti.

Tomēr liels plus ir tam,ka uzsākot iekārtot savu mājokli,mēs tiešām no sirds varam darīt visu tā,kā gribas mums.Piepildīt savus izsapņotos sapņus.

Kaut arī piepildās viņi lēnām,tomēr zinam,ka tas ir uz palikšanu.