№11 Andra: Mūsu dzīve- mozaīka

01. Feb 2015, 21:48

Neatceros, kas ir teicis - dzīve ir spēle. Katram tā ir sava. Vienam cirks, bet otam pāru spēle. Mūsu kopdzīvi es varu saukt par mozaīku. Tā sastāv no dažādas krāsas un formas gabaliņiem. Bet zem tās ir mūsu sapņi un vēlmes.

Domājot par to, kura spēle raksturo mūsu kopdzīvi pavadīju ne vienu vien dienu, šīs pārdomas papildināja mūsu atmiņu krātuvīti un te ir mūsu rezultāts.

Mēs kopā esam astoto gadu, katrs gads ir bijis ar kaut ko ļoti īpašs. Mēs spēli gatavojām kopā ar Katrīnīti.

Cik ļoti labi būtu, ja viņš uzminētu visu, viņa teica. Vai tu man pastāstīsi, ko katra kartiņa nozīmē?

Viss sākās ar to, ka mēs atbraucām dzīvot uz Egļupi, tad nolēmām savienot savas dzīves. Tad mēs sapņojām par bērniņu un beidzot notika brīnums. Pēc tam mēs kļuvām par vecvecākiem un beidzot piepildījās mūsu sapnis, mēs atradām iespēju pabūt tikai divatā. Tas bija neaizmirstams vakars. Bet, kas mūs gaida nākošgad, lai tas paliek noslēpums.

Kā spēli jāspēlē?

Tētim, Katuk, būs pareizi jāsaliek kartiņas, bet ja viņš kļūdīsies, būs jāmet metamais kauliņš un jāizpilda vēlēšanās, kas izkritīs uznkauliņa.

Būtu ļoti jauki, ja viņš uzmestu kafiju, tad tētis, tev, to atnestu gultā. Tas būtu ļoti romantiski.

Gribot negribot bija jāpasmaida. Bet ar to jautrība nebeidzās, jo kad tētis atnāca, Kate nelikās mierā, kamēr mēs neparādijām, kas mums ir sanācis.

Mani izbrīnīja vīra reakcija, jo viņš ar bērnišķīgu smaidu paļāvās avantūrai un lika kartiņu pēc kartiņas.

Pirmie astoņi ir apzīmēti, tagad turpināsim un atzīmēsim katru nākošo gadu ar jaunu kartiņu.

Par mūsu vēlēšanos un metamo kauliņu runājot. Vēlēsanās ir ļoti līdzīgas un tāpēc kauliņš ir viens.