Motivācija atgriezties Latvijā

Laikā, kad daļa latviešu pārceļas strādāt un dzīvot citā valstī, ir latvieši, kas pēc vairāku gadu prombūtnes izvēlas atgriezties Latvijā – daļa jau sākotnēji aizbrauca tikai uz noteiktu laiku, bet citi saprata, ka nespēj iekļauties citas valsts kultūrā vai ir bijuši citi iemesli, kādēļ šis lēmums pieņemts.

Socioloģijas doktores un pētnieces - Evita Kļave un Inese Šūpule intervijās ar cilvēkiem, kuri atgriezušies Latvijā, noskaidrojušas viņu motivāciju atgriezties. Pētījuma rezultāti apkopoti 2015. gadā izdotajā grāmatā Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora.

Pētījumā intervēti cilvēki, kuri no Latvijas aizbraukuši laikā no 1991. gadam līdz 2011. gadam, vidējais laiks, ko šie cilvēki pavadīja ārzemēs, bija gandrīz pieci gadi, ilgākais laiks – 11 gadi. 

Ilgas pēc mājām

Viens no būtiskiem aspektiem, pieņemot lēmumu par atgriešanos, ir ļoti spēcīga vēlme atgriezties mājās vai savā vidē, ilgas pēc mājām. Daudziem šī sajūta aktualizējas tikai tad, kad jau vairāki gadi ir pavadīti ārpus Latvijas. Daļai cilvēku vēlme atgriezties Latvijā ir saistīta ar nepieciešamību būt vietā, kur viņi jūtas kā savējais, savu vidi, kurā vari būt tu pats bez kādas izlikšanās vai pielāgošanās citiem. Vēl citi uzsver dzimtenes un piederības sajūtu, kā arī to, ka Latvijā viņiem, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām un zemākiem ienākumiem, ir vieglāk dzīvot, jo šeit viss ir pazīstams un saprotams.

Latvijas daba un gadalaiki

Ilgas pēc mājām bieži vien saistās ar ilgām pēc Latvijas dabas un laika apstākļiem, kurus cilvēki īpaši novērtē, padzīvojot vairākus gadus citviet pasaulē, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā, kur nav četru gadalaiku kā Latvijā, bet ir tikai divi – rudens un pavasaris, nav vasaras, kad iespējams peldēties jūrā, un nav arī īstas ziemas, bet raksturīgs biežs un ilgstošs lietus.

Latviešu valoda kā plašākais izteiksmes veids

Ilgas pēc mājām ir saistītas ne tikai ar Latvijas dabu, tuviniekiem un pierastu vidi, bet arī ar vēlmi runāt savā dzimtajā valodā, kurā vislabāk ir iespējams paust savas domas un saprasties ar citiem cilvēkiem. Vēlme runāt latviski attiecas arī uz praktiskām situācijām, piemēram, jāapspriež veselības un ārstēšanās jautājumi. Kopīga valoda un iespēja brīvi izteikties par filozofiskām, dziļākām tēmām ir arī ciešu sociālo attiecību veidošanas pamatā, un valodas barjera neļauj šādas saiknes izveidot tur, kur nav latviešu valodas lietotāju.

Ģimene – vecāki, bērni, otrā pusīte

Ja ilgas pēc mājām un Latvijas dabas ir uzskatāms par būtisku emocionālu atgriešanos sekmējošu fona faktoru, tad ģimenes attiecības un noteikta situācija ģimenē lielākoties ir katalizators vai izšķirošais faktors, kādēļ tiek pieņemts lēmums atgriezties Latvijā, un šīs ģimenes situācijas ir ļoti dažādas. Pirmkārt, tā ir vēlme veidot ģimeni Latvijā vai partnera vēlme atgriezties Latvijā. Otrkārt, daudzi cilvēki, dzīvojot ārzemēs, novērtē attiecības ar vecākiem un saprot, ka vēlas vairāk laika pavadīt ar viņiem, kamēr vecāki vēl dzīvi, vai arī objektīvi izjūt, ka vecāki ir veci un slimi un tiem nepieciešams lielāks atbalsts. Treškārt, daudziem būtiski lēmumu atgriezties Latvijā ietekmē rūpes par bērniem, īpaši gadījumos, kad bērni pusaugu vecumā slikti iejūtas mītnes valstī un vēlas atgriezties Latvijā. Tomēr visbiežāk atgriešanās lēmums saistīts vai nu ar to, ka bērniem jāsāk iet skolā, vai arī ar to, ka ģimenē ir gaidāms bērniņš un vecāki vēlas, lai viņš piedzimst Latvijā. 

Nav kopīga dzīves pieredze un kultūras zināšanas

Daudzi atzīst, ka grūti ir iekļauties Eiropas nacionālo valstu sabiedrībā un iegūt tur tuvus draugus, ja nav kopīgas dzīves pieredzes un dziļas valodas un nacionālās kultūras zināšanu bagāžas. Attieksme pret iebraucēju var būt ļoti pozitīva un draudzīga, tomēr galvenā barjera ir saistīta ar kopējas pieredzes trūkumu un lokālās kultūras telpas nezināšanu.

Ekonomiski grūtāk pierādīt sevi

Vairāki cilvēki ar augstāko izglītību, kas ārzemēs strādāja labi atalgotos darbos, dzīvojot tur, sapratuši, ka arī sociāli ekonomiskā ziņā viņiem ir grūti integrēties uzņemošajā valstī, jo viņi kā iebraucēji ierodas ar citu starta pozīciju, bez uzkrātas labklājības un sociālajiem kontaktiem. Ja vietējie speciālisti cits citu labi pazīst, iesaka viens otram, tad imigrantam no Latvijas paziņu loks ir ievērojami šaurāks, daudzviet šķērslis karjeras izaugsmei ir arī nacionālās valodas nepietiekamās zināšanas, kā arī atšķirīgais labklājības līmenis.

Pārāk augstu vērtēti iespējamie ieguvumi

Tiem cilvēkiem, kas sākotnēji bija plānojuši pavisam palikt kādā citā valstī, bet tagad ir atgriezušies Latvijā, raksturīga divu veidu argumentācija: ir tādi cilvēki, kas sapratuši, ka viņi iepriekš ir pārāk augstu vērtējuši iespējamos emigrācijas ieguvumus un nepietiekami novērtējuši tās priekšrocības, kas ir Latvijā. Un ir tādi, kuri, izvērtējot konkrētos ieguvumus un zaudējumus, saprot, ka atgriešanās Latvijā ir labāka izvēle nekā palikšana mītnes zemē, jo dzīves kvalitāte, ko viņi var sev nodrošināt Latvijā, ir līdzvērtīga tai, kas ir emigrācijā, strādājot pieejamo darbu par minimālo algu (ienākumi gan ir būtiski lielāki, bet, dzīvojot pilnvērtīgu dzīvi, arī izdevumi ir daudzkārt lielāki). Arī cilvēki, kuri uz ārzemēm devušies ar atvērtu pieeju, neplānojot neko konkrēti – cik ilgi būt ārzemēs un kad atgriezties, bieži netieši atzīst, ka migrācijas pieredze veicinājusi dažādu vērtību pārvērtēšanu, saprotot, ka nemateriālās vērtības konkrēti viņam kā cilvēkam ir svarīgākas. Vairāki intervētie cilvēki uzsver arī to, ka migrācijas pieredze ir bijusi pozitīva un ir iegūts tas, kas cerēts, – nauda, pieredze, bet karjeras iespējas ārzemēs vairs nešķiet tik vilinošas, tādēļ arī pieņemts lēmums par atgriešanos, lai dzīvotu Latvijā, turpinot strādāt, gan sadarbojoties ar emigrācijā iegūtajiem partneriem (saņemot algu, formāli strādājot tur vai sniedzot pakalpojumus citās valstīs), gan arī attīstot savu biznesu vai pakalpojumu Latvijā.