Mistika mājās

Ar dēlu vienu dienu pārnācām mājās no bērnudārza un pēc virsdrēbju noģērbšanas pati uzreiz devos uz virtuvi, savukārt dēls devās uz istabu. Taču palika stāvot uz sliekšņa un kliedzot. Sabijusies skrēju uz istabu skatīties, kas atgadījies? Un arī es paliku ar muti vaļā – viens puķu pods mistiskā kārtā mētājas istabas vidū, smiltis izkaisītas pa grīdu, savukārt otrs – pārbīdīts citā vietā. Varētu domāt, ka tas ir kāds ļauns joks no kaķa vai suņa, taču mums mājās nav ne pirmā, ne otrā. Un vispār nav neviena mājdzīvnieka, kurš brīvi skraidītu vai lidinātos pa dzīvokli.

Šo gadījumu biju gandrīz vai piemirsusi, kad atkal jau aizvakardiena... visi trīs sēdējām istabā, skatoties ziņu izlaidumu, kad pēkšņi izdomāju aiziet uz virtuvi, šķiet, pēc āboliem. Bet gaitenī – ūdens peļķe. Nebiju mazgājusi grīdu, nebija mūs appludinājuši kaimiņi. Jāteic, ka nebija vispār nekāda pamata gaiteņa vidū atrasties ūdenim. Kārtējā mistika.

Ja izstāstīšu trešo atgadījumu, varbūt padomāsiet, ka esmu sajukusi prātā vai arī pārskatījusies Ekstrasensu cīņas. Taču gribētos domāt, ka pie vainas nav ne viens, ne otrs. Pirms pāris naktīm pamodos, jo dzirdēju, kā dzīvoklī čīkst grīda un kāds staigā. Iedunkāju savu vīrieti, lai darītu zināmu, ka kāds ir iekļuvis dzīvoklī. Viņš samiegojies atbildēja, ka neko nedzirdot un turpināja gulēt. Es tonakt tā arī neaizmigu, jo visu nakti dzirdēju, kā kāds pārvietojas pa istabām.

Savā pašreizējā miteklī dzīvojam jau vairākus gadus un iepriekš nekas līdzīgs nav noticis, vien pēdējo nedēļu/dienu laikā parādījušās dažādas dīvainības. Teiksiet, ka esmu palikusi jocīga? Var jau būt, bet nu... Pirms iemigšanas nemēdzu ne skatīties TV šausmu filmas, ne arī lasīt slepkavnieku romānus.