№3 Andra: Mīlestību var salīdzināt ar ziedošu dārzu

Mēs kopā ar vīru esam gandrīz desmit gadus, precējušies gandrīz deviņus un mūsu meitiņai ir septiņu ( gandrīz astoņi )  gadi. Kāda tur mīlestība no pirmā acu uzmetiens. Pirmo reizi redzot savu nākamo vīru, es viņu novērtēju ar nievājošu skatienu un asu piezīmi, bet pēc nepilna gada es ieraudzīju šo cilvēku pavisam no citas puses. Tā kā „nedrīkst spļaut akā, no kuras pēc tam var nākties padzerties”.

Kopā mēs pavadam ļoti, ļoti maz laika. Mūsu dienas ir darbs, skola, Katrīnes mēģinājumi, veikals, mājas. Īsie brīži, kad esam kopā, ir nakts, kad viens vai otrs jau aizmidzis un īsie brīži pēc darba, kad viens nemācās kopā ar pirmklasnieku, vai otrs neskalda malku. Kam ir māja sapratīs par ko runāju, jo vakars ir karstākais darba laiks. Bet tas neliedz man just sava vīra gādīgo roku. Šorīt mani zābaki bija nolikti sasildīties uz kamīna. Zinot, ka es ceļos ātrāk un noteikti iešu tīrīt sniegu, vīrs to bija izdarījis vakar vēlu vakarā. Un tādu mazu sīku, bet ļoti patīkamu momentu, ir ļoti daudz.

Ko Tu sagaidi no attiecībām?

Es nezinu, vai vēl ko gaidu no attiecībām, jo tas,  kas man ir tagad, ir tas ko meklēju visu mūžu. Tā ir savstarpēja cieņa, uzmanība vienam pret otru un mīlestība, kuru var sajust.

Man šis projekts ir ļoti īpašs un es piedalos tajā katru gadu. Ikdienas rutīnā mēs reizēm aizmirstam, ka attiecības ir aprūpējamas kā skaita puķu dobe. Šis projekts ļauj uz sevi un uz attiecībām paskatīties no malas. Aizdomāties un padomāt par lietām, kurām ikdienā mēs nepievēršam uzmanību.

Mīļās meitenes, patiesi no sirds iesaku aizpildīt anketu un piedalīties projektā. Mums pašām bieži ir grūti atzīt, ka darām ko pavisam nepareizu, pie sevis mēs to nožēlojam, bet atzīt neesam gatavas. Šis projekts ļauj mums pabūt pašam ar sevi un pavērtēt savu attieksmi, savu ieguldījumu attiecībās.