Īsta mīlestība ir patiess dārgums, kas nav dots katram. Bet tie kam to pieredzēt ir lemts, ir dzīves izredzētie.

Es savu kopdzīves kalendāru  iedalu minūtēs, kas pārvēršas stundas, stundas, kas pārvēršās dienās, dienas gados. Es lūdzu savu likteni un visus augstākos spēkus, lai kalendāra gadi nomainītu viens otru un mums būtu dots būt kopā desmit un desmit un desmit gadus. Man nav ko vēl vēlēties, jo mans vīrs ir piepildījis visas tās vēlēšanās, par kurām kādreiz esmu sapņojusi. Jā protams, man gribētos ziedu klēpjus un romantisku divvientulību, bet viņš ir parasts cilvēks, kas reāli stāv uz zemes un augstākais, ko varu sagaidīt ir pasakains rododendra pods, kuru man uzdāvinā tāpat vien. Tas nenotiek bieži un tapēc iespējams, ka man katrs šāds viņa solis ir īpašs un es to atceros ar īpašu siltumu.

Pēdējo uzdevumu izpildīt, man jau likās, pilnīgi neiespējami, jo mēs neesam divi nekad, vienmēr blakus ir Katrīne, vai tagad arī bariņš mazbērnu. Bet tad, kādā vakarā braucot mājās no Rīgas, satvēru viņa roku, ko nebiju darījusi jau sen. Pirmo gadu mēs braucot mašīnā bieži turējām viens otra roku. Vīrs pacēla uz mani acis un es tajās ieraudzīju, ko bezgala maigu un mīļu. Rokas pirksti viegli notrīsēja. Mēs viens otram neko neteicām un tā klusējot braucām līdz mājām. Vīrs manu roku neatlaida līdz pat brīdim, kad mašīnai tika izslēgts dzinējs.  Mēs domājām katrs savu, bet es zināju, ka tāpat kā es viņš bija domās ar mani. Tās bija tik patīkamas un sen aizmirstas sajūtas. 

Mīļās meitenes sargājiet savus mīļos, mīliet un lolojiet savas attiecības, jo reizēm pietiek ar vienu neapdomīgu soli vai vārdiem, lai zaudētu savu īsto cilvēku uz mūžu.

Jūsu no siguldas