Mīļākajām māmiņām un labākajām sievām

Es māmiņu klubā esmu no pirmās dienas un varu sevi saukt par pastāvīgu šī portāla lietotāju. Kapēc izvēlos tieši šo vietni, kur blogot. Esmu trīs bērnu māmiņa un tagad omīte, esmu izaudzinājusi audžumeitu, esmu pazaudējusi vienu bērniņu,  un man ir tuvs viss, kas saistīts ar bērniem. Neskatoties uz to, ka mana dzīve nav bijusi viegla un visu savā dzīvē esmu sasniegusi es pati tikai ar saviem spēkiem, es nenosodu tos cilvēkus, kam viss nāk vieglāk, ir bagāti vecāki, turīgas otrās pusītes, viss dzīvē nāk viegli. Es protams ar nelielu baltu skaudību skatos un priecājos par tām māmiņām, kas var dzīvot ar mazuli mājās un visu brīvo laiku veltīt viņa audzināšanai un attīstībai.

Bet tagad par galveno.

Mēs šeit esam visas vienādas, mums ir kopējas intereses, tas mūs vieno. Viens raksta visu patiesību par sevi, cits raksta iedomātas lietas, lietas, ko viņš vēlētos un ļoti bieži šādas vēlmes izsakot skaļi arī piepildās. Mums nevienai,  nav dotas tādas tiesības sodīt citu par vienu vai otru domu vai rīcību. Arī es pazaudēju mazulīti, viņa nomira man rokās un es zinu, cik ļoti labi ir tad, ja par to var runāt, runāt daudz, lai visu sāpi izkliegtu. Kur sevi izlikt, vienkārši žēlojoties, vai piedaloties konkursā, tā ir katra personīga darīšana. Ja tā ir vieglāk, ir tikai apsveicami, ka māmiņa nesēž rokas klēpī salikusi, bet cīnās ar sevi un iet uz priekšu.

Meitenes cīņa ar sevi ir pati grūtākā un bieži mēs to zaudējam. 

KAS IR TAISNĪBA? Katra no mums taisnību vai taisnības sajūtu izjūt savādāk. Kādu brīdi atpakaļ, vienā manā blogā apspriedu šo tēmu un man jāatdzīst, ka pēc tam bija jāatbild pašai sev uz jautājumu, VAI MANA TAISNĪBA PATIEŠĀM IR PATI PAREIZĀKĀ.

Mēs izvēlamies piedalīties vienā vai otrā projektā dažādu iemeslu dēļ un projekts LABĀKĀ SIEVA 2014  ir vienreizēja iespēja, paskatīties katrai sevī , savās attiecībās un fokusēties uz ļoti nopietnu darbu ar sevi- sevi sadzirdēt, redzēt no malas, sadzirdēt ne tikai savas velmes, bet arī savu tuvo. Tikai uz katra paša sirdsapziņas ir teikt visu patiesību, vai atspoguļot to tā, lai varētu saprast domas būtību tikai pati. 

Un te nu mēs stāvam kādas ļoti būtiskas izvēles priekšā. 

-Ja man nepatīk kāda no blogotājām, es nelasu viņas rakstus un neiedziļinos viņas pārdomās.

-Ja es negribu, es nepiedalos konkursos, bet ja to daru, cienu pārējos konkursantus.

-Savos blogos izmantoju savas fotogrāfijas, bet bieži savu izjūtu izteikšanai izmantoju foto no tīmekļa un domāju, ka tā dara visas māmiņas. Te nav nekas nosodāms un arī aizliegts. Ir jārēķinās, ja dalamies publiskajā vidē ar saviem foto, tie var tikt izmantoti, pat neko sliktu nedomājot.

GRIBU LŪGT JŪS AIZDOMĀTIES? kapēc viena no konkursantēm jau sākotnēji izmainījusi savu vārdu un nevēlās būt atpazīta.........

Cienīsim viena otru un mācīsimies  saprast citus. Novēlu veiksmi visām jaunajā projektā, tās, kas piedalās, visas būs uzvarētājās, jo būs paveikušas fantastisku darbu pašas ar sevi.