Miķeļpelītes pirmie Līgo svētki

Vēl laiku pirms nonācām pie lēmuma, ka vēlamies kuplināt savu ģimeni, bijām runājuši par to, ka bērnam nevajadzētu būt šķērslim, lai kaut kur brauktu, kaut ko darītu un kaut kā tā ļotiabi justos! Tagad, kad mūsu pašu bērniņš sēž starp somām un gatavs braukt līgot, kur nu vecāki vedīs, nu mums ir iespēja to pierādīt!

Šogad galamērķis skaidrs bija diezgan ātri - brauksim ciemos pie Miķeļa labākā drauga Kārļa uz laukiem Limbažu pusē! Bijām tur pirms diviem gadiem un ļoti, ļoti patika!

Gatavošanos sākām laicīgi, jo ir pieredze ar mantu krāmēšanu pēdējā brīdī, kas Miķelīša mammā ātri vien iedzen paniku, kas ļoti, ļoti nepatīk Miķelīša tētim - turpinājumu jau variet iedomāties! Bet šogad mēs centāmies un mantas tika sakrāmētas jau iepriekšējā dienā, no rīta varējām celties un paēst un velties! 

Tā kā šogad laikapstākļi Līgo dienu un mūs visus lutināja, tad ceļš darīja nedaudz bažīgu - vai Miķelis nesakarsīs mūsu auto, kurā nav kondicionieris! Bet brauciens rezultējās ekselenti - netālu no Limbažiem ieraudzījām foršu, krāsainu pļavu, kurā lecām iekšā 9 dažādas zālītes plūkt! Sēdēt ar tēti pļavas malā Miķelim nu ļoti patika, bet sēdēt pļavas vidū, zālē - nu nemaz! :)

Kad Jāņu zāles rokā, gatavi doties tālāk un gluži drīz atraduši svinību vietu, pacienājam Miķelīti ar līdzi paņemto biezeni, bet, tā kā apkārt tik daudz kas interesants un dārzeņi vispār nemaz nav nekas garšīgs, tad dodamies aplūkot istabiņu, kur paliksim, klētiņu kur svinēsim un iemēģinam svaigi pļauto zāli, kas, brīnumainā kārtā, Miķelim nepatīk - spirinājās tā kā vabole :)

Kamēr tētis nes mantas, tikmēr Miķelis drīkst pastūrēt :)

Ļoti nopriecājos, kad uzzināju, ka būs daudz cilvēki (ap 30!), daudz auklītes Kārlītim un arī Miķelītim, bet, ak vai! Dzīvojoties pa Rīgu, pa māju nemaz nebiju pamanījusi, ka Miķelim ir TIK liels mammītes periods. Mazliet padzīvojas un viss - acis šaudās apkārt un ja neredz mammīti, tad jāpasauc, un skaļi jāpasauc un tikmēr kamēr klāt mamma ir un rokās ņem! Te nu tētis bija sprukās - ja grib vainagu, jāizklaidē Miķelis. 

Nekad neesmu bijusi spēcīga vainagu pinēja, bet šoreiz, lai nu kādi, bet vainagi visiem trīs! 

Ļoti liels palīgs dienās, kad paredzēta gan atpūta zaļā pļavā, gan vienlaicīgi kādi darbiņi jāveic - ceļojumu gultiņa. Plus vēl mazais var gulēt pa nakti! Šoreiz daudz neizmaintojām, bet jau vairākos braucienos šī gultiņa ir lieti noderējusi! Mūsējai nav atveramas durtiņas, kas, domājams, tad, kad mazais sāks staigāt, padarīs pavisam interesantu šo pasākumu! 

Darbiem un nedarbiem pa vidu jaunie cilvēki paguva satikties un nodemonstrēt cik ļoti līdzīgi, neskatoties uz savu nelielo vecuma starpību, tomēr abi ir! Jau iepriekš bijām sarunājuši, ka Kārlis rādīs rāpošanas meistarklasi - runā, ka labs veids kā iemācīties jaunas prasmes! 

Bet nu pie lietas! Pirms diviem gadiem biju ļoti, ļoti patīkami pārsteigta par to, cik interesanti var svinēt šo dienu - nevis tikai ēdot un dzerot, bet ar daudz dziesmām, ticējumiem, tradīcijām un rotaļām. Šogad nekas nebija mainījies - dziedājām dziesmas, gājām rotaļās, spēlējām lugu, metām zirņus ugunī un vēlējāmies vēlēšanās .. tikai šogad visu svinēšanu vēl interesantāku padarīja fakts, ka Miķelītim viss ir absolūti jauns! Tētis parādīja kā puiši atpūšas, mamma parādīja ko tantes pie galda runā, abi kopā parādījām, ka lielākais spēks ir sajūtā KOPĀ! Neizpalika arī kārtīga izēšanās, galds burtiski lūza no gardumiem, mana topa pašā augšā - biezpienmaizītēēēēēs .. mm .. ! Miķelis no banāna, gurķa un zemens izvēlējas .. uzminiet, nu! :)

Gulēt devāmies ap plkst. 1.00, kad luga vēl nebija pusē, bet Miķelis deva signālus, ka ir laiks! Atstājām tēti paballēties un paši ātri ieslīgām miedziņā - saldā kā maziem bērniņiem (jocīgs salīdzinājums, es zinu!). Laikam jaunais cilvēks tik tiešām kārtīgi izbaudīja dienu, jo nakti nogulēja ļoti labi un no rīta bija gatavs jauniem piedzīvojumiem! Mums, saprotams, tādi bija padomā! Daudz dzīvojāmies pa zāli, jo pa zāli grūti līst uz vēdera (kas Miķelim topā), vieglāk ir rāpot, bet pirmos soļus nesagaidījām - nu nekas, citu dienu! (Varu pačukstēt, ka ilgi nebija jāgaida, Kārlis ir īsts meistarklašu spečuks!)

Tētis izvizināja ar laivu!

Tāds kopsavilkums par šī gada Līgo svētkiem - es biju ļoti, ļoti priecīga par atmosfēru mūsu ģimenē! Slavēju tēti vēl visu nākamo dienu, jo tas ir tieši tas, par ko runājām, par ko domājām un pēc kā tiecāmies pirms Miķelis kuplināja mūsu skaitu - bērniņš ģimenē nav šķērslis brīnišķīgiem pasākumiem, patiesībā, viņš ir motivators! Redzēt vairāk, piedzīvot vairāk, būt kopā vairāk, parādīt vairāk, uzzināt vairāk. Lai katrā ģimenē ienāk šī sajūta un lai arī turpmāk mums izdodas uzlekt uz viena viļņa, Līgo! 

Un šeit - nekas cits kā recepte sašļikam! :) 

1 kg gaļa

800g sīpoli

1 citrons

2 tējkarotes sāls

3 ēdamkarotes cukrus

1 tējkarote malti pipari

50 g eļļa

70 g etiķis

70 g ūdens

2 tējkarotes saldie sarkanie pipari

Sajauc gaļu un sīpolus kopā, izspaida, lai sulojas! 

Sagriež citronu smalkās šķēlītēs un iemaisa gaļā.

Etiķi, eļļu, ūdeni sajauc, saskalo un pievieno gaļai.

Pievieno sāli, piparus un cukuru. 

Gaļu izspaida, visu sajauc un liek cepties :)

Šeit, protams, prasījās arī gatava sašļika bilde, bet .. vai tu arī tērētu laiku fotografējot? :)